Latvijā aug sīko zādzību skaits, zog arī izmisuma un bada dēļ

Latvijā strauji pieaug zādzību skaits no veikaliem. Uzdarbojas gan profesionālas zagļu grupas no Igaunijas, tomēr arvien vairāk tādu gadījumu, kad zog pensionāri, jo gluži vienkārši nav, par ko izdzīvot.

Veikalnieki stāsta, ka zagtāko mantu tops nav mainījies gadiem, tā ir kafija, smalks alkohols un kosmētikas preces. Tas kas novērojams – zagļi kļuvuši bravūrīgāki, zog pat šķietami pārtikuši cilvēki.

Policijā lēš, ka šogad par aptuveni 5% audzis sīko zādzību skaits, bet pilna statistika redzama tikai gada beigās. Rīgā mēnesī par zādzībām no veikaliem likumsargi aiztur vidēji 30 – 50 zagļus, liela daļa ir rūdīti kriminālie elementi. Tomēr daļa iedzīvotāji zog nevis peļņas dēļ, bet lai izdzīvotu.

Atis Čakārnis, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis saka, ka "lielākā daļa, protams, alkohols, bet nu iet jau pārtika." Uz jautājumu, vai tiešām ir tā, ka cilvēki zog, lai nenomirtu badā? Čakārnis saka, ka "nu ir arī tādi gadījumi bijuši."

Ap 80% ir cilvēki, kas sistemātiski ar to nodarbojas un 20% ir gadījumi, kad cilvēkam nav nauda. Pensionārs, viņam tā pensija diemžēl ir tik maziņa. Tā vismaz ir viņa motivācija, kuru skaidro, kāpēc uz to ir izgājuši.

Parasti tā summa nav liela, redz, ka tur ir maize, siers, desa, pirmās nepieciešamības preces.

Policija katru gadījumu izvērtē atsevišķi – ja roka paslīdējusi pirmo reizi, iespējams, ka kriminālprocesu neuzsāk.

"Ja tas ir līdz 20 eiro ir lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu ar prokurora piekrišanu sakarā ar maznozīmīgu materiālo zaudējumu. Persona tiek brīdināta, ka tā ir pirmā un pēdējā reize, kad tiek piedots," stāsta Čakārnis.

Vēl drūmāki aprēķini  apsardzes nozarē – tur secina, ka sīko zādzību apjoms palielinājies par 31% un turpina pieaugt. Pie vainas esot dzīves dārdzība un straujais cenu pieaugums visa veida precēm, tai skaitā, pārtikai.

"Mēs fiksējam sīko zādzību skaita pieaugumu. Galvaspilsētā apsardze un policija parasti spēj noreaģēt uz ielaušanos un savlaicīgi atbraukt, aizsargājot īpašumu mājokļos, vasarnīcās, veikalos, DUS un citās vietās, kur bieži notiek ielaušanās. Taču reģionos attālumi ir lielāki un pasargāt īpašumu ir problemātiski, tādēļ garnadži bieži paspēj aizbēgt no nozieguma vietas, paņemot līdzi preces vai privātas mantas," stāsta Apsardzes Alianse" valdes loceklis Romāns Vorslavs.

Pēdējo 3 mēnešu laikā Rimi lielveikalos zādzību skaita pieaugums lēšams par 16% salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Taču kopējā statistikā iekļauti gadījumi, kad klienti cenšas zādzības maskēt, izmantojot pašapkalpošanās kases.

"Esam mainījuši specifiku uz mobilajām grupām, gada sākumā rezultātu redzējām vasaras vidū. Aizturēto zagļu skaits ir pieaudzis. Otrs – dažādi digitālie risinājumi, un mēģinājumi mobilajās aplikācijās, ar skeneriem – esam uzlabojuši sistēmu, lai krāpniecību novērstu. Arī šis ir tas statistiskas pieauguma iemesliem," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Zog ne tikai izmisumā nonākušie nabadzības nomocītie cilvēki, bet arī tādi, kas pavisam noteikti nedzīvo trūcīgi.