Vai iedzīvotājs drīkst šaut uz noziedznieku? 90. gados par to nebija divu domu…
Deviņdesmitajos sprādziena vai šāviena troksni gadījies dzirdēt ne vienam vien pilsētniekam. Pārsvarā gan šaujamos lietā likuši ļaundari, kuri uzglūnējuši bankām, inkasatoriem vai vienkārši līdzcilvēkiem, bet citkārt skaļu prettriecienu noziedzīgajai pasaulei devuši kārtības sargi.
Tomēr, kā atklāj arhīva materiāli, gadījies arī, ka pie pistoles vai revolvera ķērušies mierīgie iedzīvotāji. Piemēram, kāds kungs nakts aizsegā pie sava automobiļa ievērojis zagli, tādēļ paķēris pistoli un devies pretim ļaundarim. Jau brīdi vēlāk atskanējis šāviens, un lodes ķertais zaglēns sabrucis uz zemes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Skaties foto:
Sacaurumotais zaglis ar "ātro palīdzību" nonācis slimnīcā, bet šāvējam turpmākās dienas nācies pavadīt iecirknī, skaidrojot katru savu soli un darbību. Šie notikumi raisījuši plašu diskusiju sabiedrībā par to, vai šaujamieroča lietošana pret ļaundari ir adekvāta un attaisnojama.
Gandrīz divdesmit gadus vēlāk šāviena trokšņi jau sen aizmirsti. Arī iespēja tādu izdzirdēt gandrīz vai līdzinās nullei. Protams, ar retiem un skaļiem izņēmumiem, kad noziedzniekiem tiek dots skaidrs signāls par to, ka ir ļaudis, kuri negrasās klanīties viņu kriminālo iegribu priekšā.
Skaties video:
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
