Reiznieces‑Ozolas nodokļu reformas atziņas: Ko bijusī ministre būtu darījusi citādi?
2025. gada budžets iesniegts Saeimā, paredzams, ka karstas diskusijas raisīsies ap nodokļu reformas jautājumiem. Pēdējā lielākā nodokļu reforma īstenota, kad finanšu ministres amatā bija Dana Reizniece-Ozola – to pieņēma 2017. gadā, savukārt spēkā stājās 2018. gadā. Atskatoties uz paveikto, "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" bijusī finanšu ministre komentēja, ko būtu darījusi citādi.
"Pirmkārt, es būtu darījusi mazāk. Nodokļu reforma bija ārkārtīgi plaša, un tad kad tev ir daudz elementu, grūti to visu savākt un izskaidrot cilvēkiem. Domāju – tāpēc, ka tā bija tik kompleksa, daudzas lietas bija grūtāk uztvert, vismaz neprofesionālim," norādīja Reizniece-Ozola.
Tāpat bijusī ministre komentēja, ka bijis vērts ieviest uzņēmumu ienākumu nodokļa reformu.
"Tas konkurētspēju uzlabo. Un šobrīd jau tagad Latvija ir otrā konkurētspējīgā nodokļu sistēma uzņēmējiem starp OECD valstīm, to mēs panācām tieši ar šo uzņēmumu ienākumu nodokļu reformu. Toreiz arī būtiski samazinājām darbaspēka nodokļu, tas, manuprāt, bija pareizi. Tas ir arī Ašeradena reformas galvenais uzdevums," piebilda Reizniece-Ozola.
Savukārt, komentējot, kas neizdevās, viņa norādīja: "Panākt nodokļu maksāšanas vienkāršību. Ar dubulto progresivitāti, neapliekamo minimumu un progresīvajām likmēm ir ārkārtīgi sarežģōīti gan VID, gan cilvēkiem saprast un to administrēt. Tā būtu tā lieta, ko es uzreiz labotu iespējami ātri, arī toreiz konkurējušie politiskie spēki, tā pati "Vienotība", plivināja karogus, ka tūlīt visu labos, bet pagāja pieci gadi, lai kaut ko mēģinātu uzlikt papīra. Pārāk ilgi tas vilkās."
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
