Lai gan tika paredzēts, ka vairums Moldovas iedzīvotāju pārliecinoši varētu nobalsot par labu valsts Eiropas kursam, mediji jau iepriekš vēstīja – 20. oktobris jebkurā gadījumā būs gards kumoss Kremļa ietekmes "nagiem". Tos šajā valstī Krievija cenšas ielaist caur Kremļa atbalstītajiem oligarhiem. Taču to, cik spraiga cīņa izvērtīsies par referenduma rezultātiem, visticamāk, negaidīja neviens.
Dienas gaitā dati mainījās teju ik pa stundai. Vēl rīta pusē saskaitītās balsis liecināja, ka minimāls pārsvars bija tiem, kas balsojuši pret ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā – kā valsts stratēģisko mērķi noteikt pievienošanos Eiropas Savienībai.
Taču vēlāk, ienākot datiem no ārvalstīs dzīvojošās diasporas, situācija mainījās. Apkopotie rezultāti par visām nodotajām balsīm liecina, ka ar pavisam niecīgu, nepilna procenta balsu pārsvaru iedzīvotāji tomēr ir atbalstījuši valsts virzību dalībai Eiropas Savienībā.
"Šie balsojumi notika bezprecedenta iejaukšanās un iebiedēšanas apstākļos, ko īstenoja Krievija un tās aģenti ar mērķi destabilizēt demokrātiskos procesus Moldovas. Mūsu rīcībā ir informācija no pirmavotiem."
Eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, kas kandidē uz otro pilnvaru termiņu un pirmajā vēlēšanu kārtā ieguvusi visvairāk balsu, ir apsūdzējusi noziedzīgus grupējumus un ārvalstu iejaukšanos ar mērķi izjaukt referendumu.
"Ir patiesas bažas, un ir cilvēki, kuri patiesi nesaprot, kas ir Eiropas Savienība un ko tā nozīmē Moldovai. Un tad ir cilvēki, kas vienkārši ir pārdevuši savas balsis. Jebkurā demokrātiskā valstī ir normāli, ka ir cilvēki, kuriem ir atšķirīgi uzskati. Tas, kas nav normāli, ir situācija, kad noziedzīgi grupējumi uzpērk vēlētājus. Moldovā tā ir salīdzinoši jauna parādība. Taču tā ir bīstama parādība jebkurai demokrātijai."
Neraugoties uz trauslo tautas nobalsošanas rezultātu, kur atšķirība starp "jā" nu "nē" atbildēm ir nepilns procents, Sandu ir uzsvērusi, ka vairākums ir lēmis, ka "dosies Eiropas integrācijas ceļā".
Līdzīgās domās ir arī aptaujātie Kišiņevas iedzīvotāji. Vairums no viņiem pievienošanos Eiropas Savienības blokam gaida kā solījumu par labāku rītdienu. "Man ir skumji, jo es absolūti nesaprotu, kāpēc tas tā notika. Visi dzīves aspekti un perspektīvas liecina, ka mums vajadzētu būt Eiropas Savienībā," norāda kāds Kišiņevas iedzīvotājs.
Kāds cits iedzīvotājs norāda, ka visi cer – situācija uzlabosies gan ekonomiski, gan sociāli. "Mēs sagaidām, ka jaunieši, kas aizbraukuši uz ārzemēm, atgriezīsies Moldovā, ceram uz labāku attīstību laukos, ciematos."
Lai arī referendums tagad Kišiņevai ir aiz muguras, tas nenozīmē, ka visas grūtības pārvarētas – priekšā vēl iespējamas Krievijas provokācijas. Kremlis varētu nebūt mierā ar referenduma rezultātiem.
Turklāt uzvara ar tik niecīgu pārsvaru Eirointegrācijas lēmumu pieņemšanu padarīs par smagu cīņu. Un šī minimālā balsu starpība varētu tikt izmantota kā cīņas ierocis arī novembra sākumā gaidāmajās prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
