Uz saturu

Moldovā vēsturiska nedēļa – prezidenta vēlēšanas un referendums par dalību ES

2024. gada 15. oktobrī 20:20

Moldovā vēsturiska nedēļa. Iedzīvotājiem jāizdara izvēle par nākamo valsts prezidentu un jāsaka savs galavārds referendumā par Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai nepieļautu proeiropeiskās Maijas Sandu pārvēlēšanu un izgāztu referendumu, Krievijas ietekmes aģenti izvērsuši dezinformācijas kampaņu un pat sākuši uzpirkt vēlētājus. Moldovā šodien ieradušies arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vai jūs esat par Moldovas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai? Ar šo jautājumu 20. oktobra konstitucionālajā referendumā saskarsies 2,5 miljoni moldāvu, lemjot par valsts nākotni un turpmāko ģeopolitisko kursu – virzīties uz rietumu pusi vai tomēr saglabāt attiecības un palikt Maskavas ietekmes ēnā.

Un tieši Krievija ir tā, kas šobrīd pieliek visus pūliņus, lai izjauktu proeiropeiskās Maijas Sandu pārvēlēšanu un izgāztu pašu referendumu. Moldovas varasiestādes ziņo, ka Maskava septembrī vien 130 000 Moldovas iedzīvotāju kontos ieskaitījusi kopumā 15 miljonus dolāru. Tas dažādām dezinformācijas kampaņām un vēlētāju uzpirkšanai.

Šodien Moldovā ieradušies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže intervijā TV3 Ziņām pauda, ka agresorvalsts dara visu iespējamo, lai nepieļautu Moldovas tuvināšanos Eiropas Savienībai.

Baiba Braže
ārlietu ministre, "Jaunā Vienotība"

"Tas, kā tas praktiski notiek, tiek ievests skaidras naudas liels daudzums un izmantots cilvēku uzpirkšanai. Organizācija uzpērk un arī pastāvīgi izplatot dezinformāciju, ka tagad būs karš, Eiropā iestājoties visi kļūs geji, mežonīgākās sazvērestības teorijas un naratīvi tiek izplatīti. Mākslīgi radīti attēli un video arī pret prezidenti. Pilns jauns komplekts ar Krievijas ietekmes operāciju, kas šeit tiek īstenota."

Pēdējās aptaujās 46% respondentu pauduši, ka balsos par Moldovas pievienošanos Savienībai, taču ir pietiekami liels neizlēmušo īpatsvars – 13%. Moldovā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri pauduši atbalstu atbalstu Moldovas veiktajām reformām un noturībai, bet moldāviem visvairāk interesējusi mūsu pieredze ceļā uz Eiropas Savienību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baiba Braže
ārlietu ministre, "Jaunā Vienotība"

"Mēs ticam tam, ka ES ir bijusi mūsu sekmju stāsts un ir 80% atbalsts Latvijā, un visiem liekas pats par sevi saprotams, ka mēs esam Eiropas Savienībā un sēžam pie galda, kas pieņem lēmumus, bet atcerēsimies, ka pirms referenduma atbalsts bija knapi pāri pusei, bet referendumā bija 33%. Redzēsim, kā ies sestdien moldāviem."

Moldova jau 2014. gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar savienības politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem. Pieteikumu dalībai savienībā iesniedza 2022. gada martā un līdz ar Ukrainu pērn decembrī saņēma Briseles atļauju sākt oficiālas iestāšanās sarunas.

Maija Sandu
Moldovas prezidente

"Mums Eiropas Savienība nav vienkārši svarīgs ekonomiskais partneris, tā ir miera un drošības ģimene, un mēs turpināsim nenogurstoši strādāt, lai kļūtu par šīs ģimenes daļu."

Taču viss atkarīgs no tā, kādu balsojumu svētdien izdarīs paši moldāvi.

Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

"Moldovas iedzīvotājus gaida liels pavērsiens. Pilsoņi drīz dosies pie vēlēšanu urnām un suverēni izlems, vai jūsu konstitūcijā nostiprināt Moldovas nākotni Eiropā. Es aicinu moldāvus izmantot savu balsi un izteikt savu brīvo izvēli. Moldovas vieta ir mūsu Eiropas Savienībā."

Referenduma neveiksme Moldovai varētu nest nopietnu politisko nestabilitāti. Moldova var saskarties ar sarūkošu Eiropas Savienības atbalstu un var tikt apdraudētas iekšējās reformas, jo īpaši tieslietu jomā. Politiskie spēki, kas veicina proeiropeisku politiku, zaudētu leģitimitāti un tautas atbalstu, paverot durvis partijām vai politiskajiem līderiem, kas iestājas par pārorientāciju uz austrumiem, īpaši uz Krievijas Federāciju.

Līdz ar referendumu moldāviem jāievēlē arī prezidents. Maija Sandu, kura pretendē uz otru pilnvaru termiņu solījusi valsts pievienošanos Eiropas Savienībai jau 2030. gadā. Sandu sāncenšu vidū ir arī radikāli prokrieviski spēki. Jaunākās aptaujas gan pagaidām rāda, ka neviens no kandidātiem pirmajā kārtā neiegūs vismaz 50% balsu, tāpēc netiek izslēgta otrā kārta.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm