Valsts arhīvam vajadzīgs īpašs mākslīgā intelekta rīks; meklē speciālistus

Kinofotofonodokumentu arhīva eksperte demonstrē vienu no jaunākajiem guvumiem. Šie attēli arhīvā ir atgādāti no avīzes "Dienas Bizness" krājumiem. "Tas ir laiks, kad Latvijā parādās vietējās metāla grupas – "Huskvarn"," stāsta Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva eksperte Natālija Lāce.

Šie unikālie materiāli diemžēl plašai sabiedrībai nebūs pieejami vēl daudzus gadus. Tāpēc vien, ka arhīvā ir ļoti maz personāla, kas pieņem, apraksta attēlos redzamo un visbeidzot digitalizē saņemtos dokumentus.

"Cilvēkresursu nav, bet ir tik daudz fantastisku materiālu arhīvā un gribētos, lai cilvēki tos redz," stāsta Lāce.

Arhīva komanda jau daudzus gadus sapņo par mākslīgā intelekta rīku, kas spētu atpazīt, sākot ar būvēm līdz personām.

Natālija Lāce

LV kinofotofonodokumentu arhīva eksperte

"Mākslīgajam intelektam būtu jāspēj atrast šo fotogrāfiju pēc atslēgas vārdiem "mūzika", jo ir redzams instruments, redzami trīs mūziķi iekštelpās. Ja varētu atpazīt personas, arī to atrastu."

Kinofotofonodokumentu digitalizēšana notiek jau daudzus gadus. Attēlus digitalizē tikai viens cilvēks, kurš var pagūt ieskenēt attēlus, bet ne tos apstrādāt. "Principā tāda retušēšana un korekcija pie mums kā pakalpojums nav. Cilvēks dabū failu un var vērsties pie profesionāļiem, lai viņi fotošopā to izdara," norāda Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva digitalizēšanas eksperts Ēriks Veimanis.

Digitalizētie materiāli ir vēl jāapraksta. Tas ir laikietilpīgs process. Piemēram, "Dienas Biznesa" iesniegto vairāk nekā 500 000 dokumentu aprakstīšanai būs nepieciešami gandrīz divdesmit gadi. Mākslīgais intelekts procesu saīsinātu vairākkārt. Lāce norāda, ka, pat ja "Dienas" arhīvs būtu tikai digitalizēts, bet nebūtu aprakstīts, tad tas jau būtu izmantojams. "Tas ir, manuprāt, liels ieguvums," viņa norāda.

Nākamajā pirmdienā arhīvs organizē vebināru, kurā piedalīsies Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un citu valstu arhīvu pārstāvji. Minētajā sarīkojumā īpaši tiek gaidīti mākslīgā intelekta eksperti. Plašāka informācija arhīva sociālo mediju lapās.

Ārvalstīs radītie mākslīgā intelekta rīki pamatā visi ir radīti angļu valodai. Tāpēc Latvijas arhīva materiāliem tie neder, tiem zema precizitāte. Arī attēlu meklētāji neder, tā skaidro arhīvā.

Savukārt Latvijā radītie, piemēr, hugo.lv ir pārāk prasīgs. Piemēram, lai tas atpazītu runāto tekstu, HUGO nepieciešams, lai būtu ierunāts teksts diktora dikcijā un pareizām pauzēm starp vārdiem. Pamatā materiāli arhīvā nav tādā kvalitātē.