Jaunu vietu nav – Latvijas Valsts arhīva telpas ir dokumentu pārpildītas
Tad, kad arhīvā vairs nebūs vietas, mums nāksies iestādēm lūgt dokumentus uzglabāt pie sevis – tā saspīlēto situāciju raksturo Latvijas Valsts arhīva vadītāja.
Arhīva ēkā Bezdelīgu ielā glabājas valsts augstākā līmeņa iestāžu dokumenti un arvien jauni dokumentu saiņi gulst jau tā pārpildītajos plauktos. Aprēķināts, ka līdz 2025. gadam valsts arhīvā nonāks līdz 2 miljoniem jaunu dokumentu, taču, piemērojot atsevišķas jau esošās telpas, vieta ir aptuveni sešsimt tūkstošiem jaunu dokumentu. Arhīva direktore norāda, ka ar tagadējās telpās jaunus dokumentus būs iespējams pieņemt maksimāli divus gadus.
Ekrānuzņēmumi
Pirmkārt, mēs varam lūgt iestādes paglabāt kādu laiku, nākamais ir nelielas rezerves Skandas ielā, kur ir īrnieki, un es domāju, ka Muitai vairs nevajadzēs tās glabātavas un mēs tur vēl pāris gadiem dabūsim klāt telpas.
Vēstures arhīva telpās, kur atrodas senākie dokumenti, jaunas glabātuves telpas nepieciešamas ne tikai tāpēc, ka dokumentiem nav vietas. Koka griesti, kā arī aizkrautie augstākie plaukti rada raizes ugunsdrošības dienestiem. Latvijas Valsts arhīva ēkas pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem. Likums neļauj pārdot arhīvam pielāgotos dzīvojamos namus un iegūto naudu ieguldīt jaunas arhīva glabātuves celtniecībā, kas būtu piemērotākais ieguldījums.
Ekonomiskākais būtu veidot jaunu arhīva ēku, kas būtu pasīvā ēka, lai mikroklimata uzturēšana nebūtu dārga, bet nu gribu teikt, ka rindā esam diezgan tālu, jo knapi pabeigta bibliotēka, muzeji jau divdesmit gadus gaida uz Pulka ielas glabātuvēm, un mēs nākamie rindā.
Arhīva direktore tomēr optimistiski cer, ka izdosies sasāpējušās problēmas atrisināt. Salīdzinot ar bibliotēkas jaunajai ēkai iztērētajiem vairāk nekā divsimt miljoniem, jaunas reģionālās arhīva glabātuves izmaksas rēķināmas ap divdesmit miljoniem eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
