Pretēji Valsts kontroles iebildēm Zemkopības ministrija joprojām ar valsts naudu uztur zemnieku biedrības

Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta savulaik pulcināja agrākā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrs Jāns Dūklavs. Tapa Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Doma bijusi nozares politikas veidošanā iesaistīt zemniekus. Dūklavs izvēlējās dažas organizācijas, kuras darbosies šajā padomē. Tās bez konkursa savas darbības nodrošināšanai saņēma ap pusmiljonu eiro. Un tā tas notiek katru gadu.

Valsts kontrole pirms 5 gadiem kritizēja Zemkopības ministriju, ka tā katru gadu apmaksā dažādu zemnieku biedrību darbu. Šo gadu laikā kā noskaidrojām nekas nav mainījies. Joprojām vairāki simti tūkstoši valsts budžeta naudas katru gadu nonāk biedrībām. Radot šaubas par to spēju būt patiešām neatkarīgām.

Šobrīd augstceltnē, kur strādā zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, kā savu juridisko adresi uzrādījušas vismaz 24 dažādas ar lauksaimniecību saistītas firmas, biedrības, kooperatīvi, federācijas un asociācijas. Šāda lobijorganizāciju darbošanās tiešā ministrijas paspārnē citās nozarēs nenotiek.

Rīgā, Republikas laukumā 2 reģistrētas:

• Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome
• CŪKU CILTSDARBA CENTRS
• Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija
• Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība kooperatīvā sabiedrība
• LATVIJAS CŪKU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA
• Latvijas Zirgaudzētāju biedrība
• Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
• Latvijas Zivsaimnieku Asociācija
• Lopkopības saimniecību asociācija
• Latvijas Zemnieku Federācija
• Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija
• Zemnieku saeima
• Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
• Latvijas Lauku sieviešu apvienība
• Stādu Audzētāju Biedrība
• Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
• Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija
• Gaļas liellopu audzētāju biedrība
• Latvijas mazo, vidējo kooperatīvu un biedrību asociācija
• Rūpniecisko putnkopības produkcijas ražotāju asociācija
• Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija
• URGENSBURG AGRO, Kooperatīvā sabiedrība
• LATVIJAS APVIENOTĀ PUTNKOPĪBAS NOZARES ASOCIĀCIJA
• Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība

Bet tikai dažas no biedrībām un asociācijām ir izredzēto starpā, kas iegūst budžetā iezīmēto naudu. Kopējā atbalsta summa ir noteikta gandrīz pusmiljons – 452 800 eiro. Lauvas tiesu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome – 147 tūkstošus.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija – 40 tūkstošus. Latvijas Zemnieku Federācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Zemnieku saeima, Lopkopības saimniecību asociācija katra pa 25 tūkstošiem. Lauksaimnieku apvienība – 10 tūkstošus.

LJZK- Latvijas Jauno zemnieku klubs
LBLA- Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
ZS – Zemnieku saeima
LSA- Lopkopības saimniecību asociācija
LA – Lauksaimnieku apvienība
LZF – Latvijas Zemnieku Federācija
LLKA – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
LPUF – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
LOSP – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome skaidro, ka ar biedru naudu organizāciju uzturēt nebūtu iespējams.

LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Lejniece norāda: "LOSP biedri nav pa tiešo zemnieki, zemnieku saimniecības, bet tās ir organizācijas, kurām apakšā katrai ir savi biedri un tādēļ tas nav – paņemsim vairāk biedru naudās. Tā tas nav iespējams, jo ir dažādas organizācijas – pēc lieluma, pēc darbības veida, un viņas nav pelnošas un līdz ar to arī LOSP saviem biedriem nevar uzlikt biedru naudas."

Jānis Gaigals

LOSP valdes loceklis

Es esmu valdes priekšsēdētājs Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijai. Par darbu LOSP es nesaņemu neko, es esmu valdes loceklis, arī LOSP un mūsu asociāciju uztur tikai un vienīgi privātie līdzekļi, privāto uzņēmumu līdzekļi. Tā kā vēlreiz atkārtoju, tā ir vienkārši lieliska un, manuprāt, ļoti pamatots atbalsts arī nelielām organizācijām – piedalīties lauksaimniecības politikas veidošanā un pārstāvēt intereses Eiropas līgumu.

Valsts piešķirto naudu atļauts pirkt kancelejas preces, sakaru pakalpojumus,  reizi 3 gados pirkt biroja tehniku, apmaksāt biroja telpu īri tostarp komunālos maksājumus, transporta izdevumus, maksāt algu un nodokļus biroja darbiniekiem, arī segt komandējumu izdevumus. Izgatavot informatīvos materiālus, veidot mājas lapas, pirkt datorprogrammas, rīkot konferences. Kā arī apmaksāt dalību starptautiskās organizācijās.

Valsts kontrole saka – šāda naudas došana ir politisks lēmums. Bet pareizi tas neizskatās. Kopš 2019.gada, kad kontrolieri revīzijā kritizēja šāda īpaša "savējo klubiņa" veidošanu ministrijā, maksājumi turpinājušies un šo gadu laikā tam iztērēti 2,7 miljoni eiro.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda: "Tā nauda ir paredzēta atbilstoši tam, kas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Bet mums mērķis ir, lai šī organizācija būtu, lai viņa varētu sniegt šo vienoto viedokli un lai mēs varētu uzklausīt pēc iespējas vairāk dažādas nozares."

Savukārt Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka pauda: "Starp šīm organizācijām ir izteiktas interešu pārstāvniecības jeb lobija organizācijas, kuru biedri ir salīdzinoši lieli tirgus spēlētāji, bagāti tirgus spēlētāji. Bet, revidējot citu ministriju saimniecības, ir bijusi tāda pat situācija kā šeit, ka ir līdzīga "piešprice" no valsts budžeta nevalstiskajam sektoram? Var būt finansējums, deleģējot funkciju, ir projektu konkursi, jā, bet šeit ir vienkārši par administrāciju. Tā ir unikāla situācija."

Jānis Endziņš

LTRK vadītājs

Iespējams, lai uzlabotu savu finanšu situāciju ar zaudējumiem strādājošā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome nolēmusi piekļūt naudai, ko šobrīd par Latvijas preču sertificēšanu iekasē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tas ir dokuments, kas apliecina ražojumu izcelsmi, ja tos tirgo ārpus Eiropas savienības. Līdz šim sertificēšana līdzīgi kā citās valstīs Latvijā bijusi eksluzīvi kameras saimniecība. Par to gadā iekasējot ap pusmiljonu eiro. Bet Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes uzdevumā sava veida pastnieka funkcijai izmantots ZZS deputāts Harijs Rokpelnis, lai šobrīd Saeimā atvērtajā Muitas likumā bez plašākas apspriešanas iesniegtu grozījumus, ka šādu sertificēšanu būtu jāuztic arī LOSP.

Savukārt Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) norāda: "Iniciatīva, protams, vai ideja, vai atgādinājums nāca no paša LOSP, un tas ir likumsakarīgi. Viņi, protams, arī kaut kādā mērā ir ieinteresētā puse šajā stāstā, un un mēs vienmēr esam aizstāvējuši lauksaimniekus. Tā kā ir pavisam loģiski, ka mēs šādu priekšlikumu iesniedzām."

Budžeta komisija pagājušajā nedēļā Rokpeļņa uz Saeimu atnesto LOSP ieceri atbalstīja. Saeimas sēdē šo ceturtdien pēc kaismīgām debatēm par nobalsoja tikai ZZS un Stabilitātei. Tomēr priekšā vēl ir trešais lasījums.

"Ar visu to, ka viņiem ir 200 – 250 tūkstoš ikgadējās dotācijas, viņi gadu strādā ar zaudējumiem. Un, nevis domā, kā risināt nozares jautājumus un ko darīt kopā, bet vēl skatās riņķī, kam mēs vēl varam paņemt kādam kaut ko nost," norāda Endziņš.

Zemkopības ministrs, LOSP un arī deputāts Rokpelnis apšauba LTRK spējas izvērtēt sertifikātu saņēmēju, atsaucoties uz kādu negadīvu piemēru, kad caur Latviju no Ķīnas uz ASV izveda it kā pie mums ražotu medu. Un tas bijis saņēmis it kā Latvijā izdotu sertifikātu. Tiesa gan šis nesmukums notika jau pirms 10 gadiem.