Augstas cenas vai tukši plaukti: kas draud, nosakot uzcenojuma griestus konkrētai pārtikai?

"Kaut kādā tiešā, direktīvas veidā noteikt cenas no augšas – tas nav iespējams," tā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsver Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš norāda, ka galvenais izaicinājums tirgotājiem un arī ražotājiem ir noturēt cenas nemainīgas un, cik iespējams, mēģināt amortizēt to pieaugumu uz iekšējām rezervēm un darba ražīgumu.

Runājot par bīstamību, ar ko riskētu, ja Latvijas valdība tomēr lemtu noteikt uzcenojuma griestus, par upuri kļūtu konkurence. Krūzītis paskaidro, ka ministri, visticamāk, domā uzcenojumu griestus konkrētu produktu grozam. Taču arī tas nav risinājums, jo, ja šādu griestu dēļ kādi produkti būtu jāpārdod ar "mīnusa zīmi", citi produkti neizbēgami kļūtu dārgāki.

"Tas noteikti ietekmētu konkurenci. Attiecīgi nosakot, ka kāda ražotāja produkti jebkurā gadījumā tiks pārdoti par vienu cenu, konkurence mazinās. Līdz ar to laika gaitā ir tikai divi varianti – augstas cenas vai tukši plaukti," norāda Krūzītis.

Ja vēlamies salīdzināties ar citām valstīm un to pārtikas produktu uzcenojumu veikalos, Krūzītis skaidro, ka uzcenojumu pamatā veido divi elementi – lielākā daļa ir tirgotāju izdevumi (alga, elektrība u. tml.), bet otra ir peļņas procents. Tā kā katrā valstī šīs izmaksas, tostarp arī nodokļu politika, ir ļoti atšķirīgas, ir grūti salīdzināt uzcenojumus. Un tomēr tradicionāli, piemēram, Igaunijā, tas ir augstāks, Latvijā pa vidu, bet Lietuvā zemāks.