"Latvija var vienmēr paļauties uz NATO" Rute apmeklē Ādažu militāro poligonu
Ceturtdien, 14. novembrī, Latvijā ieradies jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš, kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, apmeklējis arī Ādažu militāro poligonu.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, viesojoties Ādažos, uzsvēra NATO sabiedroto kopīgo spēku, kas sniedzas pāri robežām un okeāniem, aizsargājot Latviju un visu aliansi. Viņš izcēla Ziemeļamerikas un Eiropas militāro vienotību, pieminot, ka NATO kaujas grupā Latvijā tagad piedalās vairāk nekā 3 500 karavīru no 13 valstīm. Šī sadarbība, kā pierādīja militārās mācības, ļauj NATO būt gatavam dažādiem izaicinājumiem un efektīvi atvairīt jebkuru agresiju.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru norādīja, ka NATO klātbūtne Latvijā ir nozīmīga un kļūst arvien spēcīgāka. Viņš uzsvēra, ka NATO bataljona pāreja uz daudznacionālu brigādi ir sekmīgs process, izsakot pateicību Kanādai un citiem sabiedrotajiem par atbalstu un ieguldījumu. Rinkēvičs izcēla, ka Latvijas karavīri un virsnieki ir paveikuši lielu darbu, un apstiprināja, ka Latvija turpinās stiprināt aizsardzības sistēmas.
Rute īpaši pateicās Latvijai par tās ieguldījumiem aizsardzībā un par NATO kaujas grupas uzņemšanu.
Marks Rute
NATO ģenerālsekretārs
"Es vēlos pateikties Latvijai par šīs kaujas grupas uzņemšanu. Arī par šīm mācībām. Latvija rāda piemēru citiem. Kā jau minējāt, jūs tērējat vairāk nekā 3% no IKP aizsardzībai un plānojat to palielināt vēl nākamgad. Mums vajag vairāk ieguldījumus aizsardzībā, paplašināt militāro ražošanu visā aliansē, lai mums būtu gan nepieciešamais aprīkojums, gan nepieciešamās spējas, lai aizsargātu savus iedzīvotājus. Latvija var vienmēr paļauties uz NATO, un esmu pārliecināts, ka NATO var vienmēr paļauties uz Latviju."
Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija atvēl aizsardzībai 3,4% no IKP, norādot, ka, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas agresiju, NATO valstīm ir jāpalielina aizsardzības finansējums virs 2% sliekšņa. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams stiprināt NATO klātbūtni Baltijā, mobilizēt aizsardzības industriju un mācīties no iepriekšējiem incidentiem, piemēram, krievu drona nokrišanas Latvijā, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē.
