Ceļš no Valmieras uz Brenguļiem ved caur mežu, kur gandrīz visā garumā gar ceļu nav nevienas mājas. Un tad vēl aptuveni 120 laternu, kas izvietotas starp ceļu un veloceliņu ik pēc 50 metriem, turklāt katru nakti nepārtraukti deg un pilnīgi bezjēdzīgi tērē elektroenerģiju, apgaismojot ar auto transportu maz noslogoto meža ceļu un veloceliņu, kuru gada aukstajā un tumšajā periodā vispār neviens neizmanto.
Juris arī iesaka sensoro laternu uzstādīšanu, lai gaisma iedegtos tikai tad, kad kāds tuvojas.
Apsekojot konkrēto objektu, Bez Tabu gan fiksē, ka aptuveni sešus kilometrus garajā ceļa posmā ir visnotaļ daudz ēku un saimniecību. Tiesa gan, laternu jūra nudien liek uzdot jautājumu, vai tiešām tā vajadzēja un tas ir ekonomiski izdevīgi.
Vietējie iedzīvotāji gan nesmādē jauno un gludo ceļu, ko labprāt jau izmantojot kā gājēji, tā arī skrējēji un velobraucēji.
Vēl šogad maijā līdz ar Valmieras pilsētas robežu beidzās labiekārtotais celš gājējiem un velosipēdistiem. Lai dotos uz Brenguļiem, kā vietējiem, tā arī tūristiem nekas cits neatlika, kā vien sadalīt asfaltēto posmu ar automašīnām. Tagad situācija krietni uzlabojusies, uzskata Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Fūrmanis
Izbūvējot jauno veloceļu, gan nācies likvidēt vairāk nekā simts koku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
