Cilvēku tūkstoši pirmdien pulcējās 11. novembra krastmalā, lai klātienē vērotu ikgadējo nacionālo bruņoto spēku parādi. Kādu sajūsmina gaisa spēki, citu mehanizētās brigādes, taču pašā parādes centrā, protams, ir karavīri.
Godasardzes rotas karavīri bruņoto spēku štābā pulcējas jau pirms pulksten astoņiem. Dienas procedūra pilnībā skaidra – sākumā jāsaņem formai piederīgie ieroči. Pēc tam visi kā viens – gan karavīri, gan kapteiņi – veic pēdējo uzpucēšanu parādes formas tērpam.
"Es parasti karavīriem saku, ka visiem ir jābūt spīdīgākai nekā man. Katrs karavīrs, kurš uzsāk dienestu, viņš tiek nomērīts un katram tiek uzšūts personīgs parādes formas tērps," saka Godasardzes rotas komandieris, kapteinis Kaspars Kukša.
Savukārt Godasardzes rotas karavīrs Kārlis Rudzītis norādīja: "Tas ir gods, kas ne katram dots, protams, prieks ir piedalīties, uzreiz patriotismu paceļ uz augšu."
"Principā viņi visi zin, ka piedalīsies un divas, trīs nedēļas iepriekš viņi uzzina, kurā tieši pozīcijā būs – kuri būs norīkojumā, pildīt goda sardzes funkciju, kuri būs līnijnieki, un kuri konkrētā pozīcijā ies pa krastmalu," piebilst Kukša.
Īsi pirms izbraukšanas visi tiek nostādīti, tiek pārbaudīts formastērps – vai viss ir sakārtots, nospodrināta siksna, zābaki, vai visi noskuvušies. Detaļas, lai visi izskatītos glīti, kārtīgi.
Bruņoto spēku parādē šogad piedalījās aptuveni 1500 karavīru, robežsargu, policistu, pirmo reizi – arī neatliekamās palīdzības mediķi. Lielu cilvēku interesi un sajūsmu ierasti izraisa arī bruņu tehnika un gaisa spēku pārlidojumi.
Šī diena ieies Latvijas vēsturē arī ar to, ka parādi pirmo reizi reizi komandēja sieviete, pulkvede Antoņina Bļodone, kura tic, ka viņas sasniegums mainīs sabiedrības viedokli par sieviešu vietu bruņotajos spēkos.
"Burtiski šonedēļ izskanēja presē tā informācija, ka es komandēšu, ne vārds vai uzvārds, bet tieši, ka sieviete, un es saņemu tik daudz to pozitīvo vārdu. Satiekot cilvēkus, pārsvarā sievietes, ļoti priecājas par mani no sirds – gan pazīstamas, gan nepazīstamas sievietes. Es pat tā nebiju aizdomājusies, cik tas viņām ir svarīgi, jo redzēt, ka šī vienlīdzība nav tikai uz papīra un tikai fakts, par ko mēs runājam, bet viņa ir acīmredzama, ka tas viņām ir svarīgi," saka Bļodone.
Savukārt, vaicājot, kādas emocijas ir parādes brīdī, Godasardzes rotas virsleitnants Toms Zvirbulis pastāstīja: "Parasti cenšos būt nopietns, ar nopietnu seju, bet, kad ieraugu kādu pazīstamo, parādās smaids sejā un mazliet jānomierinās, jo ir tāda sajūsmiņa sirdī."
Bet Kukša norādīja: "Ir viens mirklis, kas parādē man vienmēr ir īpašāks, tas ir tad, kad parādes laikā skan valsts himna. Mēs kā godasardzes rotas karavīri, kur pildām funkciju, mēs himnu nedziedam, un parāde ir vienīgā reize, kad karavīri dzied himnu. Tas ir īpaši pacilājoši un skudriņas skrien, pa muguru."
