Krievijā skolo Latvijas studentus, kuri atgriežoties, iespējams, radīs kaimiņvalstij labvēlīgu vidi

Drošības iestādes un valsts augstākās amatpersonas saka, – šīs mācības nav vienkāršas studijas. Tajās Krievija gatavo jauno paaudzi, kas, atgriežoties Latvijā, palīdzēs šeit veidot lielajai kaimiņvalstij labvēlīgu vidi un noskaņojumu sabiedrībā.

Izglītības ministrija to gan par draudu neuzskata un pagaidām neko šajā sakarā nav darījusi.

Rossotrudnichestvo ir Krievijas ārlietu ministrijas dibināta federālā aģentūra. Tās mērķis uzturēt un attīstīt kontaktus ar tautiešiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vadītāju ieceļ Krievijas prezidents. Pirms Krievijā vēl nebija sākusies budžeta "apcirpšana", aģentūras finanses bija ievērojamas. Lai uzturētu dažādas biedrības, organizācijas un vietējos aktīvistus, tostarp arī Latvijā, gadā aģentūra tērēja vidēji 9 miljardus rubļu jeb 135 miljonus eiro.

Viena no Rossotrudnichestvo programmām – finansēt mācības ārvalstu studentiem dažādās Krievijas augstskolās. Šobrīd tiek apmaksātas 15 tūkstoš studentu vietas. Tuvākajā laikā plāns šo skaitli uzaudzēt līdz 20 tūkstošiem. Pēdējos gados īpaši aktīvi topošo studentu meklēšana izvērsta bijušajās padomju republikās.

Jau vairākus gadus aģentūra Rossotrudnichestvo apmaksā arī mācības jauniešiem no Latvijas. Studentu atlasi organizē Krievijas vēstniecība Rīgā. Viņiem palīdz Viktors Guščins. Pirms gada viņu sastapām Maskavas namā. Tur bija sabraukuši studenti no Krievijas, lai vidusskolu beidzējiem reklamētu iespēju mācīties kaimiņvalstī. Pirms gada un arī šogad Krievija piešķīrusi naudu 80 studentiem.

Kā liecina Krievijas vēstniecības dati, šogad jaunieši pieteikušies gan dažādām eksaktām studijām, gan apgūst arī reklāmu, žurnālistiku, socioloģiju, ekonomiku un politoloģiju. Visvairāk Latvijas jauniešu studē Kaļiņingradā Imanuela Kanta vārdā nosauktajā Baltijas Federālajā institūtā.

Šo augstskolu Krievijas mediji reklamē kā lielisku jauno zinātnieku un izgudrotāju kalvi. Pirms mēneša popularitāti ieguva kāds studentu veikums – elektroniskais tarakāns. Bet bez elektronikas un zinātnes īpaša loma Kaļiņingradas Universitātē pievērsta ideoloģiskajai apmācībai.

Piemēram, te notiek ne tikai žurnālistikas kursi, bet arī īpaša starptautiska jauniešu skola Studia Baltica, kas padziļināti māca topošos žurnālistus. Kā teikts programmas pieteikumā – šie jaunieši būs tie, kuri drīz strādās patstāvīgi un, atgriežoties savās mītnes zemēs, veidos attiecības starp mūsu valstīm.

Kaļiņingradas augstskolā tapuši arī dažādi pētījumi. Pirms diviem gadiem organizēta padziļināta aptauja. Augstskolas pētnieki intervējuši Latvijas iedzīvotājus, ekspertus un politiķus. Mērīts noskaņojums Latvijas sabiedrībā un secināts, ka krieviem Latvijas politikā nokļūt ir grūti.

Pagājušajā mēnesī prezentēts plašs pētījums kā Rietumvalstis cenšas ar naudu, medijiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām gāzt varu Baltkrievijā.

Viens no pētījuma autoriem ir saistīts ar Nepilsoņu kongresa līderi Aleksandru Gapoņenko.

Ar lekciju par Latvijas pārkāpumiem pret krievvalodīgajiem studentiem uzstājusies arī cita Nepilsoņu kongresa pārstāve – Saskaņas Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdze Elizabete Krivcova.

Kanta universitāte 2008. gadā nodibinājusi pārstāvniecību Latvijā. Tās vadītājs – Boriss Kotkovs. Viņš regulāri organizē arī Latvijas skolēnu ekskursijas uz augstskolu, lai popularizētu studiju iespējas.

Skaties video!