Statistiski absolūtais vairākums aviācijas katastrofu notiek nolaišanās sektorā – "kā likums" neilgi pirms skrejceļa sākuma. Tāds ir arī Viļņā avarējušās "DHL" kravas lidmašīnas gadījums. Un iemesls, visticamāk, saistīts ar lidojuma drošuma aspektiem, – tā intervijā TV3 norāda Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.
Lietuvas kolēģi sarunā ar CAA pauduši – "sazvērestības teorija" par to, ka lidmašīnas avārijā, iespējams, vainojama sabotāža, netiek apstiprināta, bet vienlaikus ir par ātru, lai to atmestu pilnībā.
Kā visticamākais lidmašīnas avārijas iemesls tiek uzskatīti lidojuma drošuma aspekti. "Teorētiski un statistiski, no lidojuma profila viedokļa raugoties, 80% aviācijas katastrofas notiek tieši nolaišanās sektorā – kā likums neilgi pirms skrejceļa sākuma. Tāds ir arī šis gadījums. Lidmašīna atradās zem standarta pacelšanās un nolaišanās trajektorijām. Proti, atradās par tuvu zemei, nekā tai vajadzēja būt," skaidro Gorodcovs.
Sociālajos tīklos arvien vairāk parādās video, kuros fiksēts avārijas brīdis. CAA direktors rīcībā nonācis tāds, kurā lidmašīna filmēta no sāna un kurā ļoti labi var redzēt mirkli pirms negadījuma. "Tā pēdējā brīdī vēl it kā mēģina priekšgalu pacelt augšā, lai uzņemtu augstumu, bet tas vairs neizdodas, jo tai ir pārāk liela inerce un tā jau atrodas par tuvu zemei," atklāj Gorodcovs.
Attiecīgi Lietuva kā galveno versiju šobrīd izskata to, kas saistīta ar lidojuma drošuma aspektiem. Un iemesli tam var būt daudz un dažādi, norāda CAA direktors.
Viņš arī apstiprina, ka konkrēto negadījumu iespējams uzskatīt par nopietnāko šāda veida aviācijas katastrofu Baltijas reģionā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uz jautājumu, vai, neraugoties uz to, ka versija par kādu sabotāžu vai terorakta mēģinājumu ir mazticama, Latvijas gaisa telpa ir droša, Gorodcovs uzsver, – risku aviācijā šobrīd nav. "To novērtējumu sniedz Valsts drošības dienests. Mēs ar viņiem sadarbojamies ļoti cieši. Terora apdraudējuma līmeni dienests nav paaugstinājis. Attiecīgi tas Latvijā ir nemainīgi zems."
Tajā pašā laikā Viļņas lidmašīnas avārija piespiedusi pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamajiem drošības aspektiem. Latvija un arī citas Eiropas Savienības valstis rūpīgi sekos līdzi negadījuma izmeklēšanai un, izejot no izmeklēšanā gūtajiem secinājumiem, attiecīgi reaģēs, proti, ja būs nepieciešams, ieviesīs papildu drošības prasības.
CAA direktors gan piebilst, ka jau ES dalībvalstis kopā ar Eiropas Komisiju strādā pie grozījumiem "attiecīgās regulās, lai mainītu vai pastiprinātu noteikumus, kādā veidā tiek apstrādātas aviācijas kravas". Izmaiņas varētu stāties spēkā jau nākamā gada sākumā.
Sākotnēji ziņots, ka lidmašīna nokritusi uz kādas mājas, taču jaunākā informācija liecina, ka tā avarējusi aptuveni divus kilometrus no Viļņas lidostas skrejceļa un slīdējusi aptuveni 100 metrus, līdz ietriekusies dzīvojamā mājā, izraisot plašu ugunsgrēku. Tiek ziņots, ka ēku skāris viens no lidmašīnas spārniem, un māja šobrīd nav apdzīvojama.
No cietušās mājas evakuēti 12 cilvēki. Vēl divi cilvēki evakuēti no blakusesošās mājas.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka lidmašīna ir pilnībā iznīcināta.
Tāpat, ziņojot par negadījumu, vairāki Lietuvas mediji atsaucas uz nesenajām ziņām par to, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes rudenī uzsākušas izmeklēt gadījumus, kad ar Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL starpniecību uz Rietumeiropu nosūtītas paciņas ar degbumbām.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Drošības iestādes tomēr atteikušās komentēt Vācijas medijos izskanējušo informāciju, ka Lietuvā kāds aizturēts saistībā ar tādiem sūtījumiem.
Lietuvas mediji atgādina par Krievijas organizētu sabotāžas operāciju aizvadītajā vasarā. 19. jūlijā no Lietuvas uz kādu adresi Lielbritānijā tika nosūtītas divas pakas, izmantojot DHL starpniecību. Viena no pakām aizdegās Leipcigā, pirms tā tika iekrauta DHL kravas lidmašīnā, bet otra aizdegās DHL noliktavā netālu no Birmingemas, Anglijā. Abi ugunsgrēki notika naktī uz 21. jūliju.
