"Tas ir liels panākums Latvijai," LU zinātniece iegūst Eiropas grantu iebraucēju pētniecībai
3. decembrī izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) – saņēmēji. Starp viņiem arī pētniece, socioloģe un LU tenūrpētniece Inta Mieriņa. Viņa ir tikai otrā pētniece Latvijā, kura ieguvusi prestižo finansējumu. Intervijā "900 sekundēm" viņa atklāj, ko ieplānojusi paveikt turpmākajos piecos gados.
Kopš iepriekšējā granta, ko Latvija saņēmusi no Eiropas Pētniecības padomes, pagājuši desmit gadi. Mieriņa teic, ka viņas iegūtais grants ir liels panākums.
"Es tiešām ļoti priecājos, ka šis panākums ir nācis sociālajās zinātnēs. Kopumā no Latvijas bijuši aptuveni simts pieteikumi Eiropas Pētniecības padomes grantam. Tikai divi veiksmīgi. Tas ir liels panākums Latvijai, liels panākums Latvijas Universitātei. Protams, liels paldies tiem, kas mani atbalstīja šai ceļā. Tas nekad nav viena cilvēka panākums, tas vienmēr ir arī kolēģi un un ģimene, un viss pārējais."
Granta ieguvēja stāsta, ka līdzekļi iegūti, lai veiktu pētījumu, kura nosaukums ir "Migrantu uzņemšana Centrālajā un Austrumeiropā: mācības no Krievijas iebrukuma Ukrainā." Pavisam pētījumā būs iesaistītas četras valstis: Latvija, Polija, Ungārija un Itālija.
Mieriņa norāda, ka pētījuma galvenais mērķis ir labāk izprast, kā veidojas iedzīvotāju attieksme pret imigrāciju. Eiropā pētniekiem šobrīd interesē, kāpēc tik ļoti atšķirīga bijusi Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana. Ja to salīdzina ar situāciju 2014. un 2015. gadā, kad Eiropā ienāca bēgļi no Tuvajiem Austrumiem.
"Es vēlos parādīt, attieksmes pret migrantiem ir ļoti niansētas, ļoti daudzveidīgas. Mēs nevaram teikt, ka sabiedrībai principā nepatīk migranti kā tādi. Attieksme ir atkarīgas no tā, kas ir šis iebraucējs un arī kas ir šis cilvēks, ar ko mēs runājam. Ukrainas gadījumā attieksmes var būt pilnīgi citādas, ja mēs runājam, teiksim, par vīriešiem. Vai, ja runa ir par cilvēkiem no Ukrainas rietumu reģioniem. Tāpat atšķirīga attieksme pret mazākumtautību pārstāvjiem, kas ieradušies no Ukrainas."
Mieriņasprāt, zinātniekiem ir svarīgi izprast šos jautājumus, lai varētu skaidrot arī politikas veidotājiem. "Lai varētu pielāgot politiku tam, kas cilvēkiem liktos pieņemami un saprotami," pauž Mieriņa. Viņasprāt, šobrīd Eiropā novērojamais galēji labējo partiju popularitātes pieaugums tieši saistīts ar to, ka cilvēki savā valstī jūtas neuzklausīti un nesaprasti.
Eiropas Pētniecības padome piešķīrusi teju divus miljonus eiro lielu finansējumu starptautiskai zinātnieku grupai Intas Mieriņas vadībā. Tā pētīs imigrantu uzņemšanu Centrālajā un Austrumeiropā (Central and Eastern Europe – CEE) Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā.
ERC piešķir piecu dažādu veidu grantus atkarībā no zinātnieku karjeras posma. Šogad konsolidatora grantam (ERC Consolidator grant), kuru ieguvusi Inta Mieriņa un kas pieejams pieredzējušiem zinātniekiem ar septiņu līdz 12 gadu darba pieredzi pēc doktora grāda iegūšanas, pieteikti kopumā 2313 projekti, no kuriem sociālo un humanitāro zinātņu jomā – 733. Finansējums piešķirts tikai 14,2% no iesniegumiem.
Savukārt 2024. gadā sinerģijas granta (ERC Synergy grant) projektu par vēsturisko pandēmiju izpēti kopīgi ieguva četri izcili zinātnieki, kuru komandā Latvijas Universitāti kā partneri pārstāv LU EZTF fakultātes profesors Normunds Stivriņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
