Vai Saeimas radīts brāķis dzen augstskolas bedrē? Spriež Osipova un Putniņa
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore un Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova un Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa, viesojoties "900 sekundes" studijā, vēlas aizsākt publiskas debates par Saeimā pieņemtu likuma normu. Tā liedz Latvijas augstskolās nodrošināt programmas svešvalodās, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstu, arī angļu valodā. "Situācija ir traģikomiska," prasību novērtē senatore Osipova.
Šogad, īsi pirms Jāņiem, Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas ierobežo to iespējas īstenot studiju programmas, tai skaitā angļu valodā. ES valodās iespējams mācīt tikai, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros. Tāpat arī gadījumos, ja augstskola ir noslēgusi līgumu ar attiecīgās valsts atzītu augstskolu ārvalstī par sadarbību konkrētas studiju programmas īstenošanā un tās apguves rezultātā abas augstskolas izsniedz diplomu par iegūto augstāko izglītību.
Senatore un profesore Osipova pauž, ka izmaiņas Augstkolu likumā pieņemtas, cīnoties par latviešu valodu sistēmā. Izskaužot iespēju privātām augstskolām studentiem izsniegt valsts atzītu diplomu, tādējādi pēc tam ļaujot iekļauties darba tirgū bez valsts valodas zināšanām. Viņasprāt, Saeima, apstiprinot šādus grozījumus, trīs reizes no Satversmes pamattiesību skatpunkta ir pieņemusi brāķi.
"Tika izdarīti grozījumi. Jau pirmo reizi vērtējot, Satversmes tiesa atzīmēja virkni jautājumu, kas ir saistīti ar to, ka darbojoties ar augstāko izglītību, nevar tik vienkārši, jo ir akadēmiskā brīvība. Ir 113. pants, kas ir zinātniskā un mākslinieciskās jaunrades brīvība."
Osipova skaidro, ka pastāv jaunrades, neiejaukšanās prasība. Šobrīd ir pieņemti jau divi Satversmes tiesas spriedumi, kas saistās ar likuma grozījumiem. Viens no tiem pieņemts 2020. gada vasarā, bet otrs – 2023. gada jūnijā.
Latvijas Universitātes asociētā profesore un Antropoloģijas studiju nodaļas vadītāja Aivita Putniņa uzsver, ka likuma grozījumi samazina augstskolu konkurētspēju. "Ja mēs raugāmies, kā izgītība ir organizēta reģionā, tad bakalaura līmenī tā ir gan angļu, gan Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, bet maģistra un doktora līmenī – tā izglītība ir angļu valodā," vērš uzmanību Putniņa.
Viņa uzsver, ka iepriekš, kamēr nebija pieņemta jaunā prasība attiecībā uz valodas lietošanu, Latvijas augstskolas spēja konkurēt gan ar reģionu augstskolām, gan Eiropas augstskolām.
"Tagad ir tā, it kā mēs skrietu sprintu, bet mums būtu bumbas piesietas kājām. Līdz ar to, izpildot šīs prasības, kuras lielā mērā nav pamatotas, nav skaidrs, kāpēc? Ja mēs gribam apmācīt studentus angļu valodā, mums ir tāda pati grupa jāsavāc, lai apmācītu latviešu valodā. Konkurētspēja mums zudīs arvien vairāk. Aizvien vairāk izolējamies."
Putniņa vērš uzmanību, ka Latvijas augstskolām ir mazākais finansējums reģionā. Tāpēc jo sevišķi būtiski ir ārvalstu studenti, kuri ienes naudu Latvijas augstskolās, daļēji tās uzturot. "Ierobežojumi nenovēršami ietekmēs augstākās izglītības kvaltiāti," pārliecināta Putniņa.
Vaicāta, vai pašreizējo Augstkolu likumu būtu iespējams kā labot, kādas ir nākotnes iespējas, Osipova atzina, situācija ir sarežģīta.
"Saeimas deputāti ir nākuši divas reizes. Valsts prezidents varētu atnākt, Tiesībsargam arī ir diezgan grūti atnākt. Patiesībā ar publiskām debatēm mēs varētu aizsākt, lai Saeima aizdomātos par to, kā tad mēs tai Eiropas zinātniskajā nākotnē kopīgi iekļausimies."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
