Vai Saeima pēc prezidenta rosinājuma mīkstinās latviešu valodas prasības ārzemju pasniedzējiem?

Spēja piesaistīt ārvalstu pasniedzējus ir viens no augstākās izglītības un zinātnes attīstības priekšnoteikumiem. Par to pārliecināts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču, viņaprāt, spēkā esošais regulējums, kas prasa lietot latviešu valodu un ierobežo svešvalodu izmantošanu augstskolās, ir šķērslis ārzemju mācībspēku piesaistīšanai.

Tāpēc prezidents aicina mainīt likumu un ārvalstu profesoriem ļaut sešus gadus mācīt studentus kādā no Eiropas Savienības valodām. Savukārt pēc tam pasniedzējiem būtu jāapliecina latviešu valodas zināšanas valdības noteiktajā apjomā.

Edgars Rinkēvičs

Valsts prezidents

"Šis priekšlikums tiek izstrādāts sadarbībā ar Valsts konkurētspējas komisiju. Mēs esam diezgan daudz diskutējuši, par to, kas būtu tie darāmie darbi, lai veicinātu mūsu zinātnes un augstskolu konkurētspēju. Un arī Saeimas priekšsēdētājai bija vairākas idejas, kuras mēs pārrunājām. Un es domāju, tajā brīdī, kad šis likumprojekts tiks nosūtīts uz Saeimu un sāksies diskusija, tad tā varētu būt arī plašāka un interesantāka diskusija, jo mēs arī zinām daudzas lietas, kas būtu mums darāmas."

Tagad likuma izmaiņas nodotas vērtēšanai Saeimā. Premjeres partija ir noskaņota tās atbalstīt. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norāda, ka prezidenta ideja ir laba un šī diskusija jāuzsāk. "Protams, jāvērtē šis valsts valodas aspekts iepretim starptautiskajai pieredzei. Bet es esmu pārliecināts, ka var atrast kompromisu. Un kopumā prezidenta likumu idejiski mēs atbalstām," norāda Jurēvics.

Piekrītot, ka jāmazina šķēršļi ārzemju profesoru piesaistīšanai, lai paaugstinātu studiju kvalitāti, izmaiņas būtu gatavi atbalstīt arī pārējie divi koalīcijas partneri.

Arī ZZS Saeimas Izglītības komisijas deputāte Līga Kļaviņa norāda, ka prezidenta iniciatīva šobrīd, "pirmajā acu uzmetienā", ir atbalstāma. Kļaviņa vērtē, ka izmaiņas vērstas uz augstskolu konkurētspējas palielināšanu. "Un šajā gadījumā tas attiecas uz akadēmiskajiem amatiem, kas ir tātad docenti un profesori. Un arī ar tādu ierobežotu termiņu kā līdz sešiem gadiem, kuru laikā tad arī šiem amatiem, ir jāiegūst latviešu valodas zināšanas. Un es domāju, ka tas ir atbalstāms," tā uzskata Kļaviņa.

Arī "Progresīvo" pārstāve,  Saeimas Izglītības komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa norāda, ka atvērt durvis plašāk starptautiskajiem pasniedzējiem ir, "protams, mūsu augstākās izglītības interesēs".

Par soli pareizā virzienā prezidenta ierosinājumu sauc lielākā opozīcijas partija.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norāda, ka stiprināt valsts augstāko izglītību ir galvenais uzdevums. Mērķis būtu Latvijas augstāko izglītību pietuvināt  Eiropas valstu labākajiem augstskolu līmeņiem.

"Iedot labāko izglītību mūsu studentiem, kādu vien mēs varam. Tai skaitā, ja ir nepieciešams, pieaicināt augstskolās no Eiropas labākos pasniedzējus, kuri uz doto brīdi vēl var pasniegt lekcijas angļu valodā. Es neredzu absolūti nekādu problēmu," tā vērtē Tavas.  Savukārt otrs lielākais opozīcijas spēks, Nacionālā apvienība, atbalstu vēl nesola.

Raivis Dzintars intervijā TV3 Ziņām norāda, ka "Nacionālā apvienība" vienmēr ir bijusi uzmanīga un piesardzīga jautājumus, kas ir saistīti ar valodu. Nacionāļi sagaida, ka viņi tiks pāliecināti, ka ieguvums no likuma izmaiņām būtu lielāks nekā zaudējumi.

Kā, atsaucoties uz datiem par situāciju 18 Eiropas valstīs, norāda prezidenta kancelejā, visatvērtākā ārvalstu pasniedzējiem ir Luksemburga, tur ārvalstu pasniedzēju īpatsvars sasniedz ar 89%. Otrajā vietā ierindojas Nīderlande ar 40%. Savukārt Latvijā no kopējā akadēmiskā personāla ārzemnieku īpatsvars nesasniedz pat piecus procentus.