Latvijā strauji izplatās akūtas zarnu infekcijas; kādā Rīgas skolā saslimuši gandrīz 100 cilvēki

Pēdējo mēnešu laikā novērots akūtu zarnu infekciju uzliesmojumu pieaugums. Četri uzliesmojumi konstatēti septembrī, seši – oktobrī, bet 14 – novembrī. Savukārt decembrī bijuši jau divi akūtu zarnu infekciju uzliesmojumi.

Kopumā kopš septembra SPKC organizējis slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumus 26 epidemioloģiski nozīmīgos akūtas zarnu infekcijas (AZI) uzliesmojumos. Tos izraisīja norovīrusi, salmonellas, adenovīrusi un citi izraisītāji.

Vismaz desmit uzliesmojumi, visticamāk, bija saistīti ar inficēšanos, lietojot uzturā izraisītāju saturošo pārtiku. Citos gadījumos konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās kolektīvos kontakta ceļā vai ar inficēto personu piesārņotiem priekšmetiem.

Visbiežāk uzliesmojumi saistīti ar inficēšanos dažādās izglītības iestādēs. 15 uzliesmojumi atklāti pirmsskolas izglītības iestādēs, trīs – vispārējās izglītības iestādēs, skolās, četri – darba vietās. Pa vienam ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes centrā.

Viens uzliesmojums bija saistīts ar mājas svinībām, lietojot uzturā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā gatavotus ēdienus.

Kādā Rīgas skolā saslimuši gandrīz 100 cilvēki

Kopā uzliesmojumu epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā identificēti 563 slimnieki jeb vidēji 28 slimnieki vienā uzliesmojumā. Vislielākais inficēto skaits tika konstatēts vienā no Rīgas izglītības iestādēm, kur saslima 99 cilvēki, 88 skolēni un 11 darbinieki, tostarp virtuves bloka darbinieki.

Visbiežāk uzliesmojumos konstatētais izraisītājs ir norovīruss. Ar šo patogēnu bija saistīti 17.

Norovīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā, bet visvairāk aukstajā gada laikā. Visbiežāk norovīrusu infekcijas uzliesmojumus novēro organizētos jeb nosacīti slēgtos kolektīvos, kā bērnu dārzos, skolās, veselības aprūpes iestādēs.

SPKC atgādina, ka norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša. Norovīrusu daudzums, kas spēj inficēt cilvēku, ir niecīgs, un vīruss ir ļoti izturīgs vidē, tāpēc slimība ir ļoti "lipīga".

Lielākoties tā sākas ar vemšanu, kas biežāk izteikta bērniem, bet pieaugušajiem – ar caureju.

Inkubācijas periods ir no 10-12 stundām līdz pat četrām dienām (parasti 24–48 stundas) pēc inficēšanās. Slimība ilgst divas līdz trīs dienas. Slimība ir bīstama zīdaiņiem, maziem bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu izteiktas organisma atūdeņošanās dēļ.

Norovīrusu infekcijas avots ir slims cilvēks.

Visbiežāk norovīruss izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu vai ar piesārņotu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā piesārņojis slims pārtikas apritē iesaistīts darbinieks. Tā var būt arī persona, kurai slimība norit bez simptomiem vai vieglā formā.

Norovīrusi ir ļoti izturīgi vidē un tie spēj izdzīvot ilgstošu laiku uz dažādām virsmām, tādējādi arī apkārtējā vide var kalpot kā avots jauniem saslimšanas gadījumiem. Imunitāte pret norovīrusu nav ilgstoša un iespējama atkārtota inficēšanās.