Ukrainas militārie eksperti, kuri šobrīd viesojas Latvijā, aicina mūs aktīvāk strādāt pie civilās aizsardzības spēju stiprināšanas. Otrdien Rīgas domē aizvadīts pirmais no kopumā sešiem semināriem, kurā pieredzējuši Ukrainas eksperti pauda, ka Latvijai darāmo darbu daudz. Nepieciešama aktīvāka praktiskā iedzīvotāju apmācība, lai katrs pilsonis zinātu, kā tam rīkoties krīzes situācijās, tāpat ukraiņi aicina Latviju neatlikt patvertņu būvniecību, jo tas varot maksāt dārgi.
Apglabāt mirušos vai ārstēt cietušos ir dārgāk nekā būvēt bumbu patvertnes. Ukrainas militārie eksperti, kuri ieradušies Latvijā, aicina aktīvāk strādāt pie civilās aizsardzības spēju stiprināšanas.
Rakstīt dokumentus un civilās aizsardzības plānus ir labi, taču nekas neatsver pēdējo gadu Ukrainas pieredzi. Šādu viedokli pauž Ukrainas atbalsta biedrība "Tev", kas Rīgas domē, klātesot virknei pašvaldības, operatīvo dienestu darbinieku un arī Zemessardzei, rīkoja semināru par ukraiņu pieredzi civilās aizsardzības jomā.
"Mēs jau sen sapratām, ka ir jāmeklē labāka atgriezeniskā saite un ne tikai, kā Latvija var palīdzēt Ukrainai, bet arī kā Ukraina var palīdzēt Latvijai," saka biedrības "Tev" valdes loceklis Miks Duburs.
Viens no galvenajiem viesiem – Sergejs Krivonos. Ukraina armijas ģenerālleitnants. Viņš ir bijušais Ukrainas Speciālo operāciju spēku vadītāja vietnieks, kura vadībā 2022. gada februārī tika organizēta Hostomeļas lidostas aizsardzība. Viņš šodien sanākušos aicināja maldīgi neuzskatīt, ka Krievijas vēlme atjaunot impērijas robežas ir apstājušās Ukrainā.
"Draugi, nemāniet sevi, ka neviens jums nekad neuzbruks. Un, kamēr jums ir iespēja, gatavojaties karam! Es ļoti gribu, lai jūsu valstī nekad nebūtu kara. Bet karš nebūs tad, kad katrs krievs zinās, ka katrā dzīvoklī ir ieroči un katrā ciemā ir motivēti un apmācīti cilvēki, kas konkrētā brīdī zinās, kādā veidā viņiem aizstāvēt savu valsti, savu ielu, ciemu un māju," teica Krivonos.
Latvijā šobrīd masveida iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jautājumos nenotiek, taču Ukrainas eksperti uzskata, katram būtu jāzina sava loma un rīcība krīzes situācijā, un to diemžēl iemācīt vien ar drukātu bukletu palīdzību nav iespējams. Un tāpat sevi pasargāt nevar, ja nav bumbu patvertņu. Ukraiņi to, ka Latvijā tās aizvien netiek būvētas, sauc par kļūdu, kas var maksāt dārgi.
"Naudas daudzums, ko jūs izmantosiet, lai uzceltu kvalitatīvu patvertni, jebkurā gadījumā būs daudz mazāks nekā tiks izmantots iedzīvotāju apglabāšanai un ārstēšanai. Tūkstošiem cilvēku Ukrainā ir gājuši bojā. Un šī pieredze rāda, ka katrā māja vai blakus vietai, kur dzīvo cilvēki, ir jābūt kvalitatīvai bumbu patvertnei. Ir jāuzdod jautājumi valsts varas iestādēm, kāpēc joprojām normālā līmenī nav pacelts jautājums par bumbu patvertnēm?" vaicāja Krivonos.
Savukārt Rīgas priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai!") norādīja: "Mums šobrīd ir šīs iezīmētās pielāgotās, bet vai iesim arī tālāk? Protams, mums bez tā apzinātā darba un tīkla, mēs uz nākamo gadu plānojam arī finansējumu labiekārtošanai un pielāgošanai. Bet te mēs runājam par droša patvēruma vietām. Ja runa ir par jaunām patvertnēm, kas būtu būvējamas, tad, kas man ir zināms, mums top filharmonija. Mēs kā pašvaldība esam pateikuši, ka gribam ieplānot tur reālu bumbu patvertni."
Kamēr patvertņu plāni vēl top, ir gan darbi, ko var un vajagot veikt šobrīd. Ukrainas pieredze liecina, konflikta apstākļos svarīga ir arī nevalstisko organizāciju iesaiste un dažādu brīvprātīgo formējumu veidošana, kas potenciālā krīzē var palīdzēt kā karavīriem, tā civilajiem. Tāpat ukraiņi uzskata, Latvijai aktīvāk jāvēršas pret tiem, kuriem aizvien tuva Krievija.
"Piektā kolonna jums ir. Un viņa ir pietiekami aktīva. Aktīvāk jūs strādāsiet pie nacionālpatriotisma stiprināšanas, jo piektajai kolonnai būs mazāk iespēju strādāt un rīkoties," teica Krivonos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ukrainas eksperti ar savu pieredzi dalīsies visu šo nedēļu. Līdzīgi semināri plānoti arī Valmierā, Jelgavā, Jēkabpilī un Rēzeknes novadā.
