Ostas cīnās ar sankciju radītajām grūtībām. Nozare šobrīd nespēj prognozēt, kāda būs ostu nākotne

Jānis Kasalis norāda, ka sankciju politika būtiski sarežģī ikdienas operācijas, radot papildu izmaksas uzņēmumiem. "Mēs esam spiesti algot juristus un sankciju ekspertus, kas palielina izmaksas. Arī bankas ir ļoti jūtīgas pret šiem jautājumiem, un bez to līdzdalības neviena transakcija nevar notikt," viņš skaidro.

2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, sankciju ieviešana notika ar laika nobīdi, kas ļāva uzņēmumiem vēl darboties ar sankcijām nesaistītajām kravām. Daudzas kravas tika uzglabātas Latvijas un citās Baltijas jūras ostās, gaidot apstākļu noskaidrošanu. Kasalis norāda, ka šāds modelis īstermiņā bija izdevīgs, taču ilgtermiņā tas nav ilgtspējīgs risinājums.

2023. gadā situācija būtiski mainījās, jo sankcijas kļuva stingrākas un plašākas. Šobrīd stividorkompānijas izjūt nepārtrauktu spriedzi, jo sankcijas var tikt paplašinātas jebkurā brīdī, turklāt tās nāk ne tikai no Eiropas Savienības, bet arī no ASV un citām valstīm.

"Mums ir grūti prognozēt nākotni. Papildu sankcijas rada riskus un neparedzamību, kas ietekmē arī kravu plūsmu no Centrālāzijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas," Kasalis stāsta. Viņš uzsver, ka darbs ar šiem reģioniem, lai gan tie tiek uzskatīti par riskantiem, ir nozīmīgs Latvijas ostu darbībai. "Eiropas Savienības uzņēmumi veido 30% no investīcijām Centrālāzijas valstīs, un tas ir svarīgs tirgus gan Eiropai, gan Latvijai," Kasalis saka.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!