Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi
Lai mazinātu riskus valsts drošībai, Krievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā turpmāk būs jāsniedz vairāk ziņu par sevi, par radiniekiem un par uzturēšanās mērķi mūsu valstī. Tas attiecas uz tiem, kuri Latvijā ieradīsies ar citās Šengenas zonas valstīs saņemtām vīzām. To paredz likuma izmaiņas, kas iesniegtas izskatīšanai Saeimā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, mūsu reģionā ir pieaudzis izlūkošanas un citu draudu risks. Lai novērstu ar agresorvalstu specdienestiem saistītu cilvēku ieceļošanu, kopš 2022. gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole. Būtiski mainīti arī vīzu piešķiršanas nosacījumi.
Ārlietu ministrijā norāda, ka Krievijas pilsoņiem izsniegto vīzu skaits samazinājies no vairākiem desmitiem tūkstošu gadā līdz pāris tūkstošiem.
"Latvija ir pieņēmusi ļoti stingrus mērus attiecībā uz Krievijas pilsoņu ieceļošanu. Un Latvijā var ieceļot tātad tikai noteiktu pilsoņu kategorijas. Tie ir Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi. Tie ir Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļi vai arī tie ir kādi humānie apsvērumi, kas ir saistīti ar tuvinieku smagu slimību vai nāvi."
Saeimas Nacionālās drošības komisijā vērš uzmanību, ka Krievijas pilsoņus, kuriem Latvija izsniegusi vīzu, ir pārbaudījušas mūsu drošības iestādes. Taču ne visās Eiropas Savienības valstīs ir vienota izpratne par Krievijas radītajiem draudiem. Un, piemēram, Ungārija, izsniedzot vīzas, kas ļauj brīvi ceļot Šengenas zonā, pat atvieglojusi nosacījumus Krievijas pilsoņiem.
"Tas ir viens no daudziem iemesliem, bet ne tikai. Mēs redzam arī pietiekami maigu attieksmi arī no atsevišķām citām Šengenas valstīm, kuras varbūt nepienācīgi izvērtē tos riskus, ko saskata mūsu drošības iestādes. Mūsu dienesti pietiekami efektīvi strādā uz Latvijas ārējās robežas, identificējot riska personas, kuras šķērso, piemēram, ārējo sauszemes robežu. Pietiekami daudziem tiek atteikta ieceļošana Latvijā. Bet problēma mums ilgāku laiku ir saglabājusies ar tiem Krievijas, Baltkrievijas un arī dažkārt citu NVS valstu pilsoņiem, kas ieceļo, izmantojot ES iekšējās robežas."
Tāpēc tapušas likuma izmaiņas, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā citā Šengenas zonas valstī, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda īpaša anketa. Tajā būs jāsniedz ziņas gan par sevi, gan radiniekiem, kā arī par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu. Kā norāda Saeimā, šie dati būs vērtīgs avots, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.
To, vai anketa aizpildīta, būs jākontrolē ne vien policijai un robežsardzei, bet arī pārvadātājiem, saka Jānis Dombrava.
"Ceļošanas maršruti ir pietiekami daudz un dažādi. Atsevišķos [kontrolēt] būs grūtāk, atsevišķos – vieglāk. Ja mēs runājam par sabiedrisko transportu, piemēram, starpvalstu autobusu pārvadājumiem, tad tur šī kontrole ir krietni, krietni vieglāka. Tāpēc, ka tā jau būs pārvadātāja atbildība pārliecināties, vai viņu pasažieri, pirms viņi ir ieceļojuši valstī, būtu aizpildījuši šīs anketas."
Par anketas neaizpildīšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot sodu līdz 2000 eiro.
Vienlaikus sagatavoti citi likuma labojumi, kas paredz, ka atļauju uzturēties pierobežas joslā NVS valstu pilsoņiem turpmāk izsniegts tikai tad, ja būs saņemta Valsts drošības dienesta piekrišana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
