Rosina Latvijas skolās liegt strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Saeima sākusi vērtēt ierosinājumu aizliegt Latvijas skolās strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ja to pieņemtu, darbu zaudētu aptuveni divsimt skolotāju. Iecere gan izraisījusi pretrunīgu vērtējumu, un šobrīd vēl nav skaidrs, vai šādu aizliegumu varētu ieviest.
Latvijas skolās šobrīd strādā 198 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Ir nepieņemami, ka skolēnus turpina audzināt un skolot agresorvalstu pilsoņi. Tā uzskata Nacionālā apvienība, kas aicina aizliegt skolās strādāt pedagogiem, kuriem ir Krievijas vai Baltkrievijas pase.
"Kā cilvēks var teikt, ka viņš ir lojāls Latvijas valstij, dzīvot ārpus Krievijas Federācijas un neatteikties no Krievijas Federācijas pilsonības? Man šis nekādā veidā nesaistās ar vārdu "lojalitāte"."
Ierosinājumu skeptiski vērtē Izglītības un zinātnes ministrijā, pieļaujot, ka tas varētu būtu pretrunā Satversmi, un vēršot uzmanību, ka jau šobrīd likums aizliedz skolās strādāt nelojāliem pedagogiem.
"Šajās profesijās ir tiesīgas strādāt personas, kas ir lojālas mūsu valstij un kas respektē mūsu valsts Satversmi. Tāpat jau šobrīd spēkā esošās Izglītības likuma normas nosaka, ka pedagogam ir noteikts vispārīgs pienākums izglītošanas procesā audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus, Latvijas patriotus."
Nacionālās apvienības deputāts Nauris Puntulis asi reaģēja uz partijas "Stabilitātei!" pārstāves bažām, ka atlaisto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu vietā nebūtu, kas strādā.
"Vai mums būs tie 200 skolotāji, kuri varēs strādāt?"
"Tad jau mēs varam iet tālāk un vilkt līdzības ar tiem pedagogiem, kas ir sodīti par dažāda veida vardarbību, seksuālu uzmākšanos un ko tik ne, sakot, bet kurš tad viņu vietā strādās? Tas ir tikpat absurdi!"
Izglītības komisijas deputāti vienojās, ka ierosinājums tomēr ir apspriešanas vērts un būtu jāturpina darbs, lai tiktu skaidrībā, vai iespējams vienoties par likuma izmaiņām.
"Tomēr ir arī lojāli Latvijas iedzīvotāji – es nesaprotu, kāpēc viņi ir Krievijas Federācijas pilsoņi? Tas man nav izprotams. Bet varbūt virzāmies tālāk. Nenoraidām, bet skatāmies iespējas, kā šos ierobežojumus ieviest."
Izglītības komisijā padziļināti vērtēs vēl vienu Nacionālās apvienības ierosinājumu. Tas paredz Latvijā neatzīt izglītības dokumentus, kas Krievijā iegūti pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija Ukrainā sāka pilna apmēra karu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
