Skolām trūkst naudas, lai iegādātos mācību līdzekļus. Direktore par grāmatu cenām: "Tas ir nenormāli"
Skolām aizvien trūkst naudas, lai iegādātos mācību līdzekļus – grāmatas, darba burtnīcas un citas ar skolēnu izglītošanu saistītas lietas. Mācību iestādēs norāda, – grāmatas kļuvušas tik dārgas, ka ar valsts finansējumu iegādāties visu vajadzīgo kļūst arvien grūtāk. Izglītības ministrijā atzīst, ka finansējums mācību līdzekļiem varētu būt lielāks, vienlaikus tas jau šogad iespēju robežās palielināts.
Problēmas ar mācību līdzekļu pieejamību skolām izteikti sākās jau pirms četriem gadiem. Ieviešot jauno saturu, liela daļa veco un gadiem krāto mācību grāmatu vairs nebija derīgas un tās nācās nodot makulatūrā. Skolās norāda, viss jau būtu labi, ja vien varētu atļauties vietā pirkt jaunas. Valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam izglītojamajam šogad ir 35 eiro – ar to nepietiek pat pāris grāmatu iegādei, kur nu vēl veselai klašu grupai.
"Kaut vai 9. klases matemātikas grāmata. Trīs daļas. Viena grāmata maksā 17,05 eiro bez PVN. Sarēķinām uz vienu bērnu vienā mācību priekšmetā, vienā klašu posmā, tie jau ir 60 mazliet pāri eiro. Tie ir tikai 6000 eiro vienam klašu posmam, vienā mācību priekšmetā. Tas ir nenormāli," norāda Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.
Ja naudas jauniem materiāliem nav, nākas improvizēt. Tādēļ daudzviet, arī Jūrmalā, nereti viena no noslogotākajām iekārtām skolā ir kopētājs.
"Ja mums trūkst to grāmatu, mēs ejam pie kopmašīnas un printējam tās grāmatas. Tas taču arī ir absurds un likuma pārkāpums, autortiesību jautājums. Līdz ar šo šis ir ļoti sāpīgs jautājums, ārkārtīgi sāpīgs, it īpaši mazāko klašu posmā viens līdz četri," saka Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore.
Iztikt bez grāmatām un darba burtnīcām nav viegli arī pedagogiem. Ja pieredzējuši skolotāji jau iemanījušies stundai sagatavoties bez mācību literatūras, izmantojot dažādus citus pieejamos avotus, tostarp digitālos, jaunajiem skolotājiem ar to tik viegli neiet.
"Grūti sevi iztēloties šobrīd jauna pedagoga kurpēs, kad tu uzsāc vēl ar to pieredzi, cik tev tā ir vēl sākuma posmā. Tad tās grāmatas, pie kuras varētu pieturēties droši, viņiem to grāmatu noteikti pietrūkst," pauž Jūrmalas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Ilze Paegļkalne.
Problēma ar mācību līdzekļu pieejamību satrauksi arī darba devējus. Tos pārstāvošajā organizācijā uzskata, ja materiālu arī turpmāk nebūs – arī skolēnu sekmes neuzlabosies, līdz ar to arī kvalificēta darba spēka trūkums kļūs par vēl lielāku problēmu.
"Analizējot to, kas varētu būt iemesls centralizēto eksāmenu rezultātiem un kopējam mācību sniegumam, mācību materiālu pieejamība ir viens no iemesliem. Lai nodrošinātu mācību materiālu pilnu komplektu, tie būtu 12-14 miljoni nākamā gada budžetā, ko mēs arī lūgsim valdībai rast," teic Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Summa nav maza, jo šobrīd kopējais valsts finansējums mācību līdzekļiem ir vairāk nekā 9,4 miljoni eiro. To, ka finansējums mācību līdzekļiem varētu būt lielāks, atzīst arī Izglītības ministrijā. Tajā gan uzsver – tas jau šogad iespēju robežās esot palielināts – iepriekš tie bija 28 eiro uz skolēnu, bet no septembra – 35.
"Vienmēr mēs varētu gribēt, lai ir vairāk. Ja mēs skatāmies, cik nākamajā gadā ir plānots mācību līdzekļiem, tad šis apjoms ir palielināts par 30%. Tā vienā gadā, manuprāt, ir diezgan liela summa. Protams, tas atšķiras, kā skolas ar šiem līdzekļiem rīkojas, jo es esmu dzirdējusi, ka ir absolūti pietiekami un tiek ar visu galā, bet es esmu arī dzirdējusi, ka netiek ar lietām galā," teic izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Par mācību līdzekļu trūkumu mazāk sūdzas skolas, kurām lielāks pašvaldību atbalsts. Tas gan ir ļoti dažāds atkarīgs no vietvaru rocības – ja atsevišķās pašvaldībās mācību līdzekļu iegādei atvēl pat nepilnu pusmiljonu ik gadu, citviet tie ir nieka 2000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
