Kripto, klimats un kapitāls – "Piķis un ģēvelis!" 23. epizode

Sarunā apspriesti arī Latvijas Bankas prezidenta meklējumi, cerība atpirkt no zviedriem lielas platības Latvijas mežu, iekustinot nīkuļojošo Latvijas kapitāla tirgu, kā arī Valsts kontroles skaudrie secinājumi par virzību uz klimata mērķu sasniegšanu.

Nedēļas notikumu apskats

Nedēļas uzvarētāji: 

• Mūsu centrālā banka, kas tuvojas tam, lai beidzot tiktu pie nākamā pastāvīgā vadītāja un atgūtu pārstāvniecību un balsi Frankfurtē, Eiropas Centrālajā bankā. Kurš īsti tas būs, pagaidām gan nav zināms. Pēc augstās amatpersonas vēlēšanu pilnīgas izgāšanās aizvadītā gada nogalē politiķu apspriestajos kandidātu sarakstos tagad esot nevis divi, nevis trīs, bet padsmit (!) pretendentu. Noprotams, ka šajā saldumu veikala cienīgajā izvēlē politiķi gana kāri raugās uz Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu un starptautisko institūciju ekonomisti Elīnu Ribakovu.
• Latvijas finanšu sektors, uz kuru, iespējams, no Lietuvas varētu pārvilināt kriptoaktīvu biržu "Binance". Patiess industrijas milzis, kas leišiem nodokļos jau samaksājis desmitiem miljonu eiro. Runas par šādu Baltijas rokādi gaisā virmo jau ilgāku laiku. Bezmaksas siera gan nav. "Binance" sev līdzi nestu arī naudas atmazgāšanas risku, štelle, kur Latvijai jau ir gana bēdīga pieredze, tāpēc vismaz braucam lēnām pār tiltu, draugi.
• Viļņas lidosta, kuras jaunajā izlidošanas terminālī notikuši testi, lai pārbaudītu visu procesus pirms darbības sākšanas februārī. Tam piesaistīts tūkstotis brīvprātīgo, kuri ieradās lidostā ar koferiem uz sešiem imitētiem reisiem. Es nezinu, kas jums nav kārtībā, lietuvieši, ka jūs labprātīgi ierodaties vienkārši pabaudīt lidostas atmosfēru, drošības pārbaudes un citus patīkamās procedūras, bet beigās nekur neizlidot. Sestdienā tas notika! Leiši, saņemas!

Nedēļas zaudētāji: 

• Krievija, kurai tāda pagalam nopietni neveiksmīga nedēļa saistībā ar starptautiskajām sankcijām. To dēļ desmitiem tankkuģu ar Kremļa naftu bija spiesti noenkuroties dažādās nosacīti nejaušās vietās visā pasaulē, Eiropas Savienībā runā, ka nākamajā sankciju metienā varētu iekļaut Krievijas alumīniju, "Gazprom" apsverot likvidēt simtiem, varbūt pat vairāk nekā tūkstoš darba vietu galvenajā birojā. Citējot klasiķus, "ai, ai, ai, kāda nelaime".
• Tas, kā spējam tikt vai, pareizāk sakot, netikt galā ar droniem. Šonedēļ vairāki tālvadības lidaparāti pavizinājās Rīgas lidostas teritorijā, un vairākus reisus nācās pārvirzīt uz citurieni. It kā domāja notriekt, bet ne visiem esot tādas tiesības. Šis gadījums, pērnā rudens "Shahed" svinības Latgalē. Plātam tikai rokas, un drīz varēsim bērnus ar to biedēt. Pirms gulēt iešanas paraudzīties, vai skapī vai pagultē neslēpjas kāds drons.
• Klimata un enerģētikas ministrija. Skaudri secinājumi no Valsts kontroles šonedēļ par to, kā Latvijas sokas ar pašu izvirzīto un apņemto klimata mērķu sasniegšanu. Sūdīgi sokas. Progress vājš, nav skaidrības, kur rast daudzus miljardus, uzsveru, miljardus nepieciešamajām investīcijām, un Latvijai var draudēt Eiropas Savienības soda sankcijas par šo visu. Cik jēgpilni ir jau tā zaļajai Latvijai ar savu knapo nospiedumu uz globālo klimata kaitniecību lauzt kaklu šādā veidā? Nekādas aktīvas runas par attiecīgu mērķu pārskatīšanu Briselē nenotiekot. Par zaļajām lietām runājot, gribēju tikai ātri vēl izcelt "Latvijas finieri", kas šonedēļ jaunas rūpnīcas ēkas pamatos iebūvēja kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm. Desmitu miljonu eiro investīcijas jaunu sintētisko sveķu ražošanā, savā galvenajā līmes izejviela. Šis būšot videi krietni draudzīgāks risinājums. Priekš par tik llieliem ieguldījumiem no vietējiem uzņēmumiem.

Kas zina, kā tur beigās beigsies:

• Sākusies pamatīga ņemšanās ap Zviedrijas kompānijas "Sodra" plāniem pārdot patiesi vērienīgas mežu īpašumus Latvijā. Tirgū izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības, norādījis Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss, un iespēja šādu apjomus atgūt valsts īpašumā parādoties aptuveni tikai reizi desmitgadē. Valdībā vismaz šķietama interese ir, bet naudas īsti nav. Piesaukts jau, ka runa par summām starp 500 miljonu un pat vienu miljardu eiro. Realākais risinājums varētu būt valstij piederošās kompānijas "Latvijas valsts meži" meitasuzņēmums, kas mēģina piesaistīt nepieciešamo finansējumu kapitāla tirgū, biržā, tai skaitā no institucionālajiem investoriem, pensiju plāniem, tikai viena problēma. Par valsts uzņēmumiem biržā runājam jau gadu gadiem, nekur gan īsti neesam tikuši. Varbūt šoreiz.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!