"Mēs nevaram gaidīt, kad kāds rīkosies mūsu vietā." Saeimas ārpolitikas debatēs izskan kritika par Latvijas drošību
Galvenā ārpolitikas prioritāte ir drošība, jo tā ir priekšnosacījums visam – labklājībai, ekonomiskajai attīstībai un arī demogrāfijai. Tā ceturtdien Saeimā, atklājot ikgadējās ārpolitikas debates, teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Debatēs daudz izskanēja, ka mums jāturpina darīt viss, lai Krievija būtu vāja un Ukraina uzvarētu karā, taču, lai tas notiktu, nedrīkst paļauties tikai uz sabiedrotajiem – arī pašiem jāpaceļ sava balss.
Ikgadējās ārpolitikas debates, kurās piedalās arī virkne ārvalstu diplomātu, Saeimā notiek jau 15. reizi, un nu jau tās kļuvušas par tradīciju. Kā ierasti, tās atklāj Ārlietu ministrs ar ziņojumi par paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto darbu valsts ārpolitikā turpmāk.
"Arī šogad pirmā prioritāte ir un būs drošība. Tā ir priekšnosacījums itin visam. Bez drošības nav labklājības, nav turības, nav investīciju, nav izaugsmes un attīstības, nav demogrāfijas, nav labu nākotnes perspektīvu," sacīja Braže.
Ministre arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina atbalstīt Ukrainas cīņu par neatkarību un jāturpina vājināt Krievija, jo tas, kāds būs šī kara iznākums, ietekmēs arī mūsu intereses un drošības situāciju.
"Vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija visiem Krievijas kaimiņiem, bet jo īpaši tām valstīm, kuras ir ārpus NATO un Eiropas Savienības. Tā būs arī labākā recepte mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos," pauda Braže.
No Saeimas tribīnes izskanēja arī aicinājumi, ka Latvijai, rūpējoties gan par ekonomisko, gan militāro drošību, ir jārīkojas proaktīvāk pašiem. Jo nevar gaidīt tikai uz palīdzīgu roku no sabiedrotajiem.
"Laiks rīkoties apņēmīgāk. Mēs nevaram gaidīt, kad kāds rīkosies mūsu vietā. Aizstāvēs mūsu drošību un neatkarību. Kāds, kas ar vienu vēzienu piespiedīs agresoru Austrumos, pārstāt ārdīt Ukrainu," teica Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (ZZS).
Tikmēr opozīcijas deputāti debatēs apšaubīja Latvijas spējas kaut ko globāli ietekmēt un arī pašiem sevi aizsargāt. Opozicionāri pauda, ka mēs starptautiski izskatāmies slikti, pieminot kā dronu incidentus, tā arī nesenos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā.
"Mums ir jābūt stipriem partneriem, kuru ārējo un iekšējo drošību nav iespējams vājināt. Bet šodien mēs redzam, ka sīkas provokācijas parāda mūsu mazspēju, un starptautisko partneru acīs mēs izskatāmies šausmīgi, kolēģi. Divi mājas… droni lidostā, un mēs neko nevaram izdarīt," klāstīja deputāts Aleksejs Rosļikovs (S!).
"Kuģis Baltijas jūrā var vilkt enkuru, bojāt, un nav nekādas procedūras, kā to apturēt. Neeksistē dotajā mirklī. Ārlietu ministrijai jāpievērš īpaša uzmanība, šo jautājumu koordinējot starp Baltijas jūras valstīm, ir nekavējoties jāveic NATO procedūru maiņa, patrulēšana un jāmaina kuģošanas noteikumi," sacīja deputāts Andris Kulbergs.
Pārmetumus par nespēju gan šodien noraidīja Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), norādot, ka Latvijas militārās spējas ir augstas, turklāt tās tiek novērtētas visā NATO aliansē.
"Mēs neesam tikai novērotāji. Un tādi mēs neesam, bet ieņemam aktīvu pozīciju. Svarīgi, ka rīkojamies no spēka pozīcijām, esam proaktīvi, pamanāmi, veidojam koalīcijas ar sabiedrotajiem, ieguldām ne tikai savā, bet kopējās transatlantiskās drošības arhitektūrā," norādīja Sprūds.
Šodien tika arī uzsvērts, ka Latvija aizsardzībai atvēl gandrīz 3,5% no iekšzemes kopprodukta un ir plāns šo apjomu palielināt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
