Ukraina nervozē. Tramps aicina Ukrainā rīkot vēlēšanas, Putins piebalso

Šis pārsteidzošais saskaņotais aicinājums rīkot vēlēšanas ir raisījis bažas Ukrainā, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas pretnostatīt Kijivu un ASV par to, kā karš būtu atrisināms.

Pagājušajā nedēļas nogalē ASV prezidenta Donalda Trampa miera sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs sacīja: "Vairumā demokrātiju vēlēšanas notiek pat kara laikā. Es domāju, ka tas ir svarīgi. Tas tikai nāk par labu demokrātijai. Stipras demokrātijas skaistums ir tajā, ka ir vairāk nekā viens iespējamais kandidāts."

Lasi arī – Vai Trampam izdosies izbeigt karu 100 dienās? Neoficiāli tapuši zināmi svarīgākie datumi

Maskavā, kur Putins bieži paziņo, ka neatzīst Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par leģitīmu līderi, pirmdien atbalstu Kelloga paziņojumiem pauda Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, sakot, ka "prezidenta Zelenska pilnvaru termiņš ir beidzies."

Viņš piebilda, ka "Ukrainas līderības leģitimēšana" būtu nepieciešama jebkādā miera procesā.

Savukārt Kijiva baidās, ka vēlēšanu rīkošana šajā brīdī varētu apdraudēt Ukrainas vienotību un atvērt durvis Krievijas destabilizējošajām ietekmes kampaņām.

Bijusī Ukrainas ministre, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, "Politico" norādīja, ka "saskaņotais aicinājums uz vēlēšanām ir satraucošs," piebilstot: "Es to redzu kā pirmo pierādījumu tam, ka Tramps un Putins vienojas par to, ka vēlas Zelenski aizstāt."

Kremļa pārstāvji neprecizēja, vai miera sarunas ir saistītas ar Ukrainas vēlēšanu organizēšanu vai kādā secībā Krievija to redz, bet Maskava norādīja, ka līdz politiskās leģitimitātes nodrošināšanai nav iespējams panākt galīgo vienošanos.

Noskaties – Tramps savam sūtnim Ukrainas un Krievijas jautājumos uzdod izbeigt karu 100 dienās

Kellogs un citi Baltā nama pārstāvji piedāvājuši ideju "spiest Ukrainu piekrist vēlēšanām kā daļu no sākotnējā pamiera ar Krieviju", norāda "Reuters". Kellogs ir atbalstījis ideju par taisnīga miera līguma panākšanu, izmantojot ASV ietekmi uz Maskavu. Viņš uzskata, ka ASV būtu jānosūta militārā palīdzība Ukrainai un jāsniedz drošības garantijas Kijivai, lai novērstu turpmāku Krievijas agresiju.

Taču šobrīd Ukrainā nav iespējams rīkot vēlēšanas likumīgi.

Saskaņā ar valsts konstitūciju vēlēšanas nevar notikt kara laikā, kad Ukrainā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Zelenski paziņoja par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam 2022. gada februārī, kas noveda pie iepriekšējo prezidenta un parlamenta vēlēšanu atlikšanas.

Vēlēšanu eksperti arī izteikuši šaubas par vēlēšanu rīkošanas praktiskajām iespējām, ņemot vērā, ka valsts cīnās par savu izdzīvošanu un nepārtraukti tiek bombardēta, turklāt ievērojama daļa iedzīvotāju ir izbraukuši no valsts.

"Ukrainai būtu jārīko nākamās vēlēšanas tikai tad, kad valsts var garantēt to drošību un demokrātiskos standartus. Šobrīd, kad notiek pilna mēroga karš, to nevar garantēt," uzskata vēlēšanu eksperti Pēteris Erbens un Gio Kobakhidze no Starptautiskās vēlēšanu sistēmu fonda, kas atrodas ASV.

Tomēr Kellogs norādīja, ka "vēlēšanas Ukrainā ir nepieciešamas." Kellogs sacīja, ka vēlēšanas varētu notikt līdz šā gada beigām, īpaši, ja tiks panākts pamiers ar Krieviju.

Aizvadītās nedēļas nogalē Zelenskis brīdināja par ASV un Krievijas savstarpējām sarunās, neiekļaujot tajās Ukrainu. "Viņiem var būt savas attiecības, bet runāt par Ukrainu bez mums — tas ir bīstami visiem," viņš piebilda.

Tramps svētdien sacīja, ka viņa palīgi jau sarunājas ar Krievijas varas iestādēm par kara izbeigšanu.: "Mēs runāsim, un es domāju, ka mēs varbūt izdarīsim kaut ko nozīmīgu," Tramps žurnālistiem teica Baltajā namā. "Tam ir jābeidzas."