Mackevičs: Mums trūkst prāmju līniju, kas būtiski ietekmē tūrisma attīstību

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ģeopolitiskā situācija, īpaši karš Ukrainā, kas mainījis tūrisma plūsmas. Tūristu plūsmas no Krievijas, kas bija liela tūrisma tirgus daļa, ir strauji samazinājušās, taču Latvija ir veiksmīgi piesaistījusi ceļotājus no citām valstīm, piemēram, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Mackevičs norāda, ka šie ir mūsu galvenie kaimiņi, un statistika liecina par aktīvu tūristu plūsmu no šīm valstīm.

Tūrisma nozari ir ietekmējušas arī problēmas, kas saistītas ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbību. Atcelti lidojumi un nepietiekama kapacitāte uz dažiem galamērķiem ir radījusi negatīvu iespaidu uz Latvijas tēlu. "Mēs esam maza valsts, un Rīga ir lieliska starta vieta ceļojumiem uz daudzām pasaules vietām. Tomēr "airBaltic" veidotā stratēģija pirms pandēmijas bija vērsta uz Krievijas, Kazahstānas un Ukrainas tirgiem, kas pēc ģeopolitiskās situācijas izmaiņām ir būtiski ietekmējusi aviokompānijas darbību," uzsvēra Mackevičs.

Latvijā trūkst prāmju līniju, kas ir būtiski ietekmējusi tūrisma attīstību. Iespējas izmantot prāmjus ceļojumiem uz Zviedriju vai Somiju ir ierobežotas, jo politiskie apstākļi ir noveduši pie šādu maršrutu samazināšanās. Tas ir būtiski ietekmējis Rīgas ostas attīstību, kas, kā atzīmēja Mackevičs, ir palikusi bez aktīviem prāmju maršrutiem, kamēr citas Baltijas galvaspilsētas, piemēram, Tallina, šo situāciju ir labāk izmantojušas.

Latvijas iekšējais tūrisms pēdējos gados ir piedzīvojis pozitīvas pārmaiņas, ko veicinājusi pandēmija. Cilvēki, kas pirms tam nekad nebija apsvēruši iespēju ceļot pa Latvijas novadiem, tagad vairāk atklāj vietējos tūrisma piedāvājumus. Piemēram, Kuldīga, kas kļuva par UNESCO galvaspilsētu, ir ieguvusi lielu tūristu uzmanību. Taču, lai attīstītu iekšējo tūrismu, nepieciešams uzlabot transporta infrastruktūru, īpaši ceļu stāvokli un ātrās satiksmes pieejamību, kas ir būtiski traucējoši faktori ilgstošākām ceļojumu plūsmām.