"Kopā mēs padarīsim drošāku visu aliansi." Kristersons par zviedru karavīru misiju Ādažu bāzē
Abu valstu valdību vadītāji norādīja, ka šis ir vēsturisks notikums. Šī ir Zviedrijas pirmā NATO misija, kopš Baltijas jūras kaimiņvalsts pievienojās NATO pirms nepilna gada.
Karavīri no Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona Latvijā ieradās pirms trīs nedēļām. Tomēr tieši šodien Ādažu bāzē notika svinīgā ceremonija par godu NATO daudznacionālās brigādes paplašināšanai.
Zviedrijas karavīru pievienošanās ir apliecinājums kolektīvās aizsardzības spēkam, uzskata premjerministre Evika Siliņa. Viņas vērtējumā tas ir liels ieguldījums abu valstu militārajā sadarbībā un kopējā drošībā.
"Tas ir vēsturisks notikums Latvijai un vēsturisks notikums Zviedrijai, jo Latvija ir pirmā valsts, kurā Zviedrijas karavīri atradīsies pēc viņu iestāšanās NATO. Mums ir liels gandarījums, ka vairāk kā 500 Zviedrijas karavīru atradīsies Latvijā un darbosies kopā ar 13 pārējām NATO valstīm."
Mēs esam stiprāki, ja esam vienoti – saka Zviedrijas premjerministrs. Viņš uzsver, ka Zviedrija pievienojās NATO, lai stiprinātu gan savu, gan visas alianses drošību.
"Viņu klātbūtne un uzdevumi, kurus viņi veiks, strādājot plecu pie pleca ar pārējo sabiedroto valstu karavīriem Kanādas vadībā, ļoti uzskatāmi ilustrē, cik spēcīga ir NATO. Zviedrijas karavīri tagad ir neatņemama daļa no NATO īstenotajiem atturēšanas un aizsardzības uzdevumiem šeit Latvijā. Un kopā ar sabiedrotajiem mēs padarīsim drošāku ne tikai Zviedriju un Latviju, bet patiesībā visu aliansi."
Zviedrija vienmēr bijis uzticams partneris un labs sabiedrotais, norāda mūsu bruņoto spēku komandieris. Taču pēc viņa teiktā šī diena iezīmē jaunu pagriezienu vairāk nekā 30 gadu ilgajā sadarbībā.
"Šodienas piemērs parādīja, ka šis ir tiešām arī praktisks kolektīvās aizsardzības piemērs, kad Zviedrijas bataljons nonāk Kanādas vadītas brigādes pakļautībā, kuru vada daudznacionāla Dānijas un Latvijas divīzija, un tas viss notiek šeit, Latvijas poligonā Ādažos."
Savukārt Zviedrijas aizsardzības spēku virspavēlnieks Maikls Klēsons nāca klajā ar paziņojumu arī nedraudzīgi noskaņotajām valstīm. "Mēs šeit esam, lai atturētu. Bet es vēlos visiem apliecināt, ka mēs šeit esam gatavi arī cīnīties. Mēs esam gatavi cīnīties jau šovakar, jo atturēšana nozīmē būt gatavībā," pauž Klēsons. "Ar atturēšanu arī tiek sūtīts signāls, ka šeit nav kaut kāds rotaļu laukums, kurā mēs tikai trenējamies. Mēs esam gatavi cīnīties un es gribu, lai visi to zina."
Abu valstu valdību pārstāvju sarunās Rīgā spriests arī par to, kā stiprināt drošību Baltijas jūrā, kur regulāri pieredzēta zemūdens kabeļu bojāšana, par ko aizdomās tur Krieviju.
"Mums kopīgo Baltijas jūras reģionu ietekmē Krievijas hibrīdkarš. Mēs, protams, neesam kara stāvoklī, bet ir tikpat acīmredzams, ka mēs arī neesam miera stāvoklī. Ir pārāk daudz pelēko zonu un hibrīduzbrukumi notiek pārāk bieži."
Apspriesta arī situācija Ukrainā. Abu valstu valdību vadītāji ir vienisprātis, ka sabiedrotajiem ir jāpalielina atbalsts Ukrainai cīņā pret okupantiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
