Uz ministriju galdiem nonāk prasība par 38 stundu darba nedēļu. Vai būs izmaiņas?
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā. Latvijas situācijā darba nedēļas saīsināšana pašlaik nebūtu piemērojama, portālam "tv3.lv" norāda Ekonomikas ministrijā.
Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1. februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu steidzami izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē.
LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu. Tāpat jāvērtē tā samazināšana uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu.
"Darba nedēļas samazinājums ietekmētu būtisku daļu Latvijā strādājošo uzņēmumu, aptverot visas tautsaimniecības nozares, t.sk. tādas kritiskās nozares kā veselības aprūpe, izglītība, iekšējā un ārējā drošība, kuras jau pašlaik saskaras ar akūtu darbinieku nepietiekamību."
Spānijas valdība tikko apstiprināja ieceri saīsināt darba nedēļas ilgumu līdz 37,5 stundām, strādājošajiem nezaudējot atalgojumu. Tāpat Islandē kopš 2019.gada ieviesta 36 stundu darba nedēļa, ko šobrīd izmanto vai ir tiesības izmantot 86% Islandes darbinieku.
"Ja Latvijā 2024. gadā būtu noteikta 37,5 stundu darba nedēļa, no ekonomikas gada laikā kopumā tiktu izslēgtas aptuveni 71 miljons darba stundas, kas līdzvērtīgi 38 tūkstošiem pilna laika ekvivalenta darbinieku."
Ekonomikas ministrija norāda – lai uzņēmumi spētu kompensēt šādu darbaspēka resursa samazinājumu, būtu nepieciešams:
- ar esošiem darbiniekiem vienoties par virsstundu darbu;
- pieņemt darbā papildus darbiniekus;
- vai arī kāpināt darbaspēka produktivitāti, kur tas iespējams (nav iespējams, piemēram, mazumtirdzniecībā, viesmīlības nozarē u.c.).
Ņemot vērā minēto, būtiski saīsinot darba nedēļu Latvijā pie esošā produktivitātes līmeņa, nozīmētu arī ekonomikas apjoma kritumu, kā rezultātā mazinātos uzņēmumu ieņēmumi, algas, nodokļu ieņēmumi, kā arī būtu mazākas iespējas finansēt pensijas, valsts budžeta finansētās jomas u.tml. Līdz ar to Latvijas situācijā darba nedēļas saīsināšana, Ekonomikas ministrijas ieskatā, pašlaik nebūtu piemērojama.
Pētījumu kompānijas "Kantar" 2023.gada pētījums apstiprināja, ka 41% darbinieku pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši kādas "izdegšanas" pazīmes, kas, arodbiedrības izpratnē, norāda uz to, ka esošais darba laika regulējums nav atbilstošs mūsdienu dzīves ritmam.
LBAS akcentē, ka to, kā darbinieki strādāja, kādi bija pienākumi, apstākļi, kādos strādāja pirms 22 gadiem, kad tika pieņemts esošais Darba likums, nevar salīdzināt ar mūsdienām. Šobrīd darba temps un apstākļi ir būtiski mainījušies, līdz ar to arī normatīvajam regulējumam ir jāmainās, uzskata arodbiedrībā. Darba laika samazināšana varētu palielināt darbinieku produktivitāti, apmierinātību, kā arī veicināt privātās un darba dzīves līdzsvaru, tostarp atvieglojot bērnu kopšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
