Vainīga birokrātija? Politiķi klāsta, kāpēc, viņuprāt, Latvijai klājas tik slikti ar korupciju

"Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics teica, ka korupcijas apkarošana ir būtisks uzdevums gan valdības, gan valsts pārvaldes līmenī.

"No vienas puses, tā ir cīņa ar konkrētiem gadījumiem vai procesiem, bet, no otras puses, ir nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, lai cīņu ar korupciju padarītu efektīvāku un atklātāku," klāstīja deputāts, piebilstot, ka Saeima šajā sasaukumā korupcijas mazināšanā esot darījusi daudz, piemēram, īstenota Valsts ieņēmumu dienesta reforma.

Latvijai slikti sokas cīņā ar korupciju – desmit gadu laikā būtisku uzlabojumu nav

Kā vienu no iemesliem, kas veicina korupciju, Jurēvics minēja birokrātiju. "Vidējā līmeņa korupcijas riski bieži parādās vietās, kur ir pārāk daudz birokrātijas," viņš paskaidroja un turpināja, ka tieši tāpēc valdības uzstādījums par birokrātijas samazināšanu ir svarīgs.

Jurēvics uzskata, ka darbs pie korupcijas mazināšanās ir jāturpina. "Situācija likumdošanā ir uzlabojusies, bet vēl ir daudz darāmā," situāciju vērtēja politiķis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA  sacīja, ka kopumā ir vairāki faktori, kas var ietekmēt korupciju. Piemēram, sarežģīta ekonomiskā situācija rada augsni korupcijai. "Lielākie izaicinājumi, ar ko mēs saskaramies pēdējos gados, liek darīt visu iespējamo, lai uzlabotu dzīves apstākļus un mazinātu vajadzību pēc korupcijas," klāstīja Rokpelnis.

Arī Rokpelnis kā vienu no iemesliem korupcijai minēja birokrātiju. "Ja vienkāršas darbības veikšanai jāiziet cauri daudziem ierēdņu lokiem, pieaug varbūtība, ka kāds var mēģināt traucēt šo darbību veikšanu un pieprasīt mantisku labumu," teica Rokpelnis, piebilstot, ka birokrātiskā sloga mazināšana ir svarīgs parlamenta uzdevums.

Korupcijas mazināšanai ir svarīgi stiprināt tiesībsargājošās struktūras. Rokpelnis norādīja, ka ir jārūpējas, lai šajās struktūrās nebūtu iespējams iesaistīties koruptīvās darbībās un lai tie, kas iesaistās nelikumīgās darbībās, tiktu sodīti atbilstoši likuma bardzībai.

Jau ziņots, ka "Transparency International" publicētajā jaunākais Korupcijas uztveres indekss (KUI) Latvijas rādītājs atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. Līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam nosprausto mērķi.

2024. gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt mērķi – 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities.

Latvijas KUI rādītājs 2023. gadā bija 60, 2022. un 2021. gadā – 59, 2020. gadā – 57, 2019. gadā – 56, 2018. un 2017. gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.