Gaļēdāju revolūcija: Kāpēc arvien vairāk cilvēku Latvijā un pasaulē izvēlas dzīvnieku valsts uzturu?
Šķiet, pirms gadiem desmit, Latviju (un ne tikai) pārņēma vegānisma vilnis – ļaudis masveidā metās atteikties no dzīvnieku valsts izcelmes produktiem savā ikdienā, spriežot, ka tādā veidā uzlabos savu veselību un darīs pasauli labāku. Nu viss sagriezies kājām gaisā – arvien vairāk cilvēku arī tepat Latvijā sāk pievērsties "carnivore" jeb plēsēju diētai, kas savukārt nozīmē pretējo – pārtikšanu vien no dzīvnieku valsts produktiem, bet nāk ar teju tiem pašiem saukļiem, ar ko vegānisms, un vēl vairāk.
"Tv3.lv" mēģināja noskaidrot, ko slēpj modernā "carnivore" jeb plēsēju diēta, kādi var būt tās ieguvumi un kādi – mīnusi.
Brokastīs – olas, pusdienās steiks. Ēd un tievē
"Carnivore" jeb plēsēju diēta būtībā nozīmē pāriešanu uz "meat based" jeb uz dzīvnieku izcelsmes produktiem balstītu diētu, kas šī uztura režīma drastiskākajā variantā paredz to, ka no uztura izslēdzam visu, kas nav dzīvnieku valsts produkti.
Īsumā tas nozīmē, ka ēdam gaļu, olas, zivis un jūras veltes, piena produktus, dzeram ūdeni. Viss. No uztura tiek izslēgti augļi, dārzeņi, graudaugi un pākšaugi, sēklas un rieksti.
Plēsēju diēta principā nozīmē – nekādu ogļhidrātu. Tai pat laikā – taukus, ko satur gaļa, olas, piena produkti, var baudīt un neskaitīt.
Brokastīs: olas ar bekonu, pusdienās – taukos vārīta malta liellopa gaļa, vakariņās – brangs steiks. Izklausās pēc uztura plāna, kas noteikti nevar nākt par labu organismam, jo – kur ir dārzeņi, vai ne? Taču pētījumi un cilvēki, kas ievēro šādu uztura plānu, runā savu, un viņi sāk runāt ļoti skaļi.
Par vienu no pasaules gaļēdāju diētas karognesējiem kļuvis amerikāņu aktieris un šovmenis Džo Rogans, kuru Latvija pazīst kā kādreizējo "Baiļu faktora" vadītāju. Rogana stāsts uzrunājis un iedvesmojis miljoniem klausītāju. Rogans apgalvo, ka dzīvnieku valsts uztura plāns viņam palīdzējis zaudēt svaru, mazināt ķermeņa sāpes, uzlabot imunitāti, tostarp, atbrīvojoties no hroniskas ādas slimības, kā arī uzlabot garīgo veselību.
Un piemēru, kā plēsēju diēta var uzlabot veselību, nemaz nav jāmeklē tālu. Viens no atpazīstamākajiem pašmāju plēsēju diētas piekopējiem ir regbija treneris Kristaps Staņa.
Kā "tv3.lv" atklāj Staņa, viņš "carnivore" diētu piekopj nu jau piecus gadus.
Kā smejoties stāsta Staņa, esot divi plēsēju diētas veidi, starp kuriem viņš mēdz variēt. "Ir vilka diēta un lāča diēta. Lācis ēd arī ogas un medu, bet vilks pārtiek tikai no gaļas. Kādu laiku esmu lācis, tad atļaujos arī ogas, medu, bet, kad esmu vilks, tad tā ir tikai gaļa.
Savu organismu esmu sakārtojis tā, ka nekas baiss nenotiek, ja svētkos vai publiskā pasākumā apēdu kādu kūciņu vai uzkodu," neslēpj Staņa.
Gaļa – rada sāta sajūtu, bet palīdz zaudēt svaru
Ļaudis, kas pievērsušies plēsēju diētai, viens pēc otra sludina – šis ir pirmais uztura plāns, kas palīdz reāli zaudēt svaru.
Kā apstiprina izdevuma "Healthline" eksperti, diētas ar augstu olbaltumvielu un zemu ogļhidrātu saturu tiešām var efektīgi veicināt svara zudumu.
Tas galvenokārt ir tāpēc, ka olbaltumvielas, kā arī tauki palīdz justies paēdušam pēc ēdienreizēm, kas automātiski liks uzņemt mazāku kaloriju daudzumu. Tai pat laikā olbaltumvielas var arī palielināt vielmaiņas ātrumu, palīdzot organismam sadedzināt vēl vairāk kaloriju.
Līdz ar to plēsēju diētas ievērošana, visticamāk, liks tev justies paēdušam un kopumā ēst mazāk kaloriju — vismaz īstermiņā. Un te jau arī slēpjas jautājums, ko uzreiz gribas uzdot šīs diētas kontekstā – vai vispār ir iespējams ilgtermiņā pārtikt tikai no gaļas, piena produktiem un olām?
Viegluma sajūta reizē ar pilnu vēderu un nulle vēlmi pēc našķiem
Izdzirdot "tv3.lv" jautājumu, vai tiešām šo piecu gadu laikā nav bijis dienas, kad gribētos, piemēram, pieēsties bulciņas, Staņa atbild, vispirms sirsnīgi izsmejoties.
"Tas jau ir tas galvenais šī ēšanas režīma bonuss – to sajūtu, ka ļoti, ļoti gribas ēst, es neesmu sajutis jau gadus piecus. Un tieši tāpēc man nekad arī neuznāk tā pēkšņā, nenormālā kāre pēc kaut kāda ēdiena," skaidro Staņa. Viņš kā piemēru min dienu, kad mierīgi aizbraucis uz lidostu, sagaidījis savu reisu uz Tbilisi, nonācis galapunktā un tikai tad sācis domāt par to, ka jādomā par pusdienām.
Taču arī dienām, kad galīgi nav laika gatavot un gribas vienkārši paķert kādu našķi lielveikalā, carnivore diēta piedāvā milzumu opciju. "Desiņas, dažādi sieri, piens, kefīrs – ir pilns dzīvnieku valsts uzkodu," tā Staņa, kurš gan pats labprātāk izvēlas vienkārši pagatavot gaļu līdzņemšanai, kas nudien nav sarežģīti un kārtējo reizi uzsver – nu, nekārosies tev tos našķus ar šo ēšanas režīmu!
Viegluma sajūta reizē ar pilnu vēderu un nulle vēlmi pēc našķiem – skan neticami, vai ne?
Kristaps atklāj, ka pilnīga atteikšanās no ogļhidrātiem un pāriešana uz tikai dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu uzturā nepilna gada laikā ļāvusi viņam viegli atbrīvoties no 18 centimetriem viduklī. Bet viņš uzsver – šis nav stāsts tikai par tievēšanu.
Staņa pirms un pēc pievēršanās tikai dzīvnieku valsts uzturam
"Tā "carnivore" ideja jau nav svara zaudēšanā, bet gan izslēgt kairinātājus, kas organismam traucē strādāt, jo visu laiku tie nemitīgi jāpārstrādā.
Daudzi cilvēki nemaz nenojauš, ka to organisms nepanes kāda veida produktus.
Dažādas sāpes, smaguma sajūtu, vēdera pūšanos, vispār to vēdera zonas sajušanu un izjušanu pēc ēdienreizes mēs ikdienā pieņemam kā normu.
Vai tu vispār pazīsti to brīvības sajūtu, kāda ir ķermenim, kad vēderā nekas nesāp, nav nekāda smaguma?
Lielākā daļa to nemaz nezina, jo nav to pieredzējuši un smaguma sajūtu pēc ēšanas uztver par normu," tā Staņa.
Gaļēdāji – mentāli stabilāki par veģetāriešiem?
Garīgās veselības uzlabošana – tas ir vēl viens no saukļiem, ar ko skaļi iet gaļēdāju diētas piekritēji. "Vegāni ir agresīvi, jo neēd gaļu" – iespējams, šajā aizskarošajā jokā ir pat daļa taisnības.
Kā akcentē izdevums "Psychology Today", ir pierādījumi, ka gaļas diētas ir efektīvas, lai koriģētu ķīmisko līdzsvaru smadzenēs, kas var palīdzēt nopietnu un hronisku psihisku simptomu ārstēšanā.
Pēdējā laikā pasaulē plašu popularitāti gūst pētījumi, kas akcentē gaļas ēšanas nozīmi depresijas un trauksmes ārstēšanā – ziņo "Health Digest".
Izdevums atsaucas uz 20 pētījumiem, kuros aplūkoti trauksmes un depresijas līmeņi gaļas patērētāju un veģetāra uztura piekritēju vidū. Pārskatā teikts, ka "gaļas patēriņš saistīts ar zemāku depresijas risku un mazāku trauksmes līmeni."
Pētījums akcentē "pozitīvu un konsekventu saistību starp gaļas patēriņu un labāku garīgo veselību".
"Viennozīmīgi, kopš uzsāku ēst šajā režīmā, man nav depresijas pazīmju," tā Staņa. Arī organisma imunitāte un spēja tikt galā ar saslimšanām esot krietni uzlabojusies.
Jāpiebilst gan, ka eksistē arī gana daudz pētījumu, kas akcentē arī augļu un dārzeņu ietekmi uz mūsu laimes līmeni, tāpēc arī šajā jautājumā viss nav tik viennozīmīgs.
Strīdīgais jautājums par enerģijas avotiem
"Tv3.lv" uzrunāja uztura speciālisti un treneri Anitu Pužuli, kura neslēpj, ka pati savulaik uz savas ādas ir izmēģinājusi gandrīz visas iespejamās pieejas uzturam, tostarp, gatavojoties fitnesa sacensībām, viņai bieži nācies ievērot bezogļhidrātu diētu, kas principā atbilst "carnivore" principiem.
Viņai par šo ēšanas režīmu gan ir pretējs viedoklis, nekā Staņam.
"Sākumposmā tāds uztura režīms nešķita grūts vai sarežģīts (bet tāds noteikti būtu, ja man piemistu tieksme uz saldumiem), bet, izsmeļot enerģijas rezerves, ietekme uz fizisko un emocionālo veselību kļuva arvien izteiktāka.
Enerģijas līmenis kļuva ārkārtīgi nestabils un nogurums mēdza uzkrist kā melns mākonis, koncentrēties uz ikdienas uzdevumiem reizēm šķita neiespējami, iepazinu tā saucamo "smadzeņu miglu", biju ļoti viegli aizkaitināma un emocionāla.
Vēl ilgstoši pēc tam nācās cīnīties ar hormonāla disbalansa atstātajām nopietnajām sekām. Par laimi, tas mani tikai mudināja pašai pievērst padziļinātu uzmanību uztura nozīmei un atzīt, cik izšķiroša loma tam ir mūsu veselībā un labsajūtā," savu pieredzi ar plēsēju diētu atklāj Pužule.
Izdzirdot Pužules stāstu par enerģijas zudumu, Staņam uzreiz skaidrs, par ko ir runa. Arī viņa ikdiena ir sports – Staņa ir regbija kluba treneris un trenē arī Latvijas U-18 izlasi regbijā.
Jā, pirmajā brīdī, uzsākot plēsēju diētu, arī viņš sajutis jaudas zudumu. Treneris skaidro to ar organisma adaptāciju tam, ka nu jāsāk izmantot otrā enerģijas sistēma – tauki.
Viņš stāsta, ka, ja runājam par pārtiku, eksistē neaizstājamās traukskābes, neaizstājamās olbaltumvielas, taču neesot tādu neaizstājamo ogļhidrātu. Tiklīdz pārstājam tos uzņemt, organisms gluži vienkārši ņem enerģiju no taukiem.
Daudzveidīgs uzturs vai tomēr nē?
Uztura speciāliste argumentē – "carnivore" diēta ir izteikti ekstrēma pieeja uzturam, un speciālistu viedokļi par tās ilgtermiņa drošību esot skeptiski.
"Lai gan īstermiņā tā varētu palīdzēt samazināt svaru un uzlabot noteiktu veselības stāvokļu, piemēram, autoimūno slimību vai gremošanas traucējumu simptomus, ilgstoša šādas diētas ievērošana nav pilnībā izpētīta un droša."
Jā, šīs diētas ievērošana varētu saistīties ar virkni labumu. Kas uzreiz iet roku rokā ar zaudējumiem, ko rada citu organismam svarīgu lietu izslēgšana no uztura.
"No potenciālajiem ieguvumiem varu pieminēt ļoti vienkāršotu uzturu, samazinātu cukura un rafinēto ogļhidrātu patēriņu, kā arī izteiktāku sāta sajūtu pēc ēšanas, pateicoties olbaltumvielu un tauku augstajam saturam.
Taču šie ieguvumi ir nebūtiski, jo no ēdienkartes tiek pilnībā izslēgtas organismam svarīgas uzturvielas, piemēram, šķiedrvielas, antioksidanti, vitamīni, minerālvielas, kas ir būtiskas sirds un asinsvadu veselībai, imunitātei un gremošanas sistēmai un, kopumā sakot, visa organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai.
Pilnībā izslēdzot dārzeņus, augļus un graudaugus, palielinās sirds un asinsvadu slimību, resnās zarnas vēža, osteoporozes un arī hormonālo traucējumu risks, īpaši sievietēm.
Turklāt augsts tauku un olbaltumvielu saturs var pārslogot nieres un aknas, kā arī palielināt holesterīna līmeni. Nevaru nepieminēt, ka ļoti ierobežojošās diētas arī bēdīgi slavenas ar ēšanas traucējumu izprovocēšanu.
Vesela cilvēka organisms ir pielāgots pilnvērtīgam un daudzveidīgam uzturam, kas ietver gan dzīvnieku, gan augu valsts produktus. Es nekad šādu diētu neiesaku kā ilgtermiņa risinājumu, jo tā var radīt vairāk problēmu, nekā ieguvumu, tās iespējamie ieguvumi ir apstrīdami un tādus var panākt ar veselīgākām metodēm," skarba ir eksperte.
Ja cilvēks vēlas samazināt ogļhidrātu daudzumu uzturā, viņa iesaka izvēlēties mazāk drastiskas diētas, piemēram, Vidusjūras diētu vai kontrolētu zemu ogļhidrātu diētu.
"Ilgtermiņa veselība balstās uz dažādību un kaloriju balansu nevis radikāliem ierobežojumiem," tā eksperte.
Staņa šos visus apgalvojumus esot dzirdējis neskaitāmas reizes un smaida, ka ikdienā regulāri nākas "izcīnīt mikrokaujas" ar veselības nozares pārstāvjiem, jo "carnivore" diēta noteikti neesot "meinstrīma" formāts.
"Pasaulē valda tā ilūzija par sabalansētu diētu, bet mēs, cilvēki, esam dažādi, un ne visiem tas strādā. Tās "sabalansētās diētas" der un ir paredzētas pilnībā veseliem organismiem.
Tajā brīdī, kad mēs sākam izjust problēmas – smaguma sajūtu un vēdera pūšanos, ādas slimības, autoīmūnās saslimšanas, mentālās problēmas, tad vairs neder "sabalansēta diēta". Tad ir jāizslēdz visi kairinātāji.
Un "carnivore" diēta ir tā, kas visu "noliek uz nulles"," stāsta Staņa. Un tad var lēnām eksperimentēt, izmēģinot uztura plānam pievienot kādus augļus, dārzeņus vai ogas, sekojot līdzi, vai tie neizraisa kairinājumus.
Diēta nav reliģija – ņem to viegli!
"Kad aizeju pie ārsta, regulāri sastopos ar attieksmi "tu nomirsi, ja nesāksi ēst maizi"," ironizē Staņa. Viņš gan pilnībā saprot arī ārstus – "carnivore" diēta ir salīdzinoši jauns ēšanas režīms, par kuru pasaule vēl tikai sāk runāt, un ir gluži loģiski, ka ārstam nav laika noklausīties neskaitāmus raidījumus vai pārlasīt jaunākos pētījumus par šo.
Staņa gan seko pasaules atklājumiem "carnivore" jomā un viņa secinājumi esot tādi, ka ne tikai zinātnē tiek gūti arvien jauni apstiprinājumi par to, ka gaļas lietošana uzturā tikai uzlabos mūsu veselību, bet arī Latvijas sabiedrības interese un izpratne par šo ēšanas režīmu pēdējo piecu gadu laikā ir augusi.
"Ja sākumā cilvēkiem mans ēšanas režīms bija pārsteigums, tagad arvien biežāk saņemu jautājumus par šo un redzu, ka arvien vairāk cilvēku Latvijā savā uzturā ievieš arvien vairāk dzīvnieku izcelsmes produktus," stāsta Staņa.
Tas arī esot atslēgas elements – ieviest vairāk gaļas savā ikdienā.
Staņa to sauc par pārorientēšanos uz "animal based" jeb uz dzīvnieku izcelsmes produktiem balstītu diētu pēc gadiem, kuru laikā esam dzirdējuši neskaitāmus "plant based" jeb uz augu izcelsmes produktiem balstītu diētu slavinājumus.
"Es mēdzu teikt, ka diēta – tā nav reliģija. Tā nav par visu varu jārealizē simtprocentīgi. Es iesaku vienkārši sākt ar "animal based" diētu – pamatā pārtikt no dzīvnieku izcelsmes produktiem, un eksperimentēt, klāt pievienojot to, ar ko mūsu organisms spēj sadzīvot.
Vienkārši ieklausīties savā organismā, sajust un saprast, kura veida ogļhidrāti neradīs kairinājumu un smaguma sajūtu. Es uzreiz varu teikt – organismam visnekaitīgākās ir ogas, savukārt pa gabalu turēties iesaku no visiem sēklu produktiem.
Sēkla būtībā ir auga neaizsargātākā daļa, un augs to ķīmiski ir nodrošinājis ar vielām, kas mūsu gremošanas sistēmai to padarīs grūtāk iznīcināmu.
Es, piemēram, mēdzu gaļas diētai pielikt ogas, medu, kādu augli. Zinu, ka manam organismam problēmas nesagādās reizēm apēsti rīsi. Mēs katrs taču esam tik pieauguši, lai nevis cīnītos par savu taisnību, bet vienkārši ieklausītos tajā, ko organisms mums saka," rezumē treneris.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
