Vai Baltijas valstis izstāsies no Otavas konvencijas? Lietuvas premjers norāda, ka par to jālemj reģionālā līmenī
Jautājums par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, jāspriež reģionālā līmenī, uzskata Lietuvas premjers Ģintauts Palucks.
Palucks ceturtdien tikās ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Jautāts, kas mainījies Lietuvā, ņemot vērā, ka valsts Aizsardzības ministrija ierosinājusi izstāšanos no Otavas konvencijas, lai gan pirms gada, Rīgā tiekoties visiem trijiem Baltijas valstu premjeriem, nolemts to nedarīt, un kā viņš iedrošinātu Latviju spert šādu soli, Palucks norādīja, ka, būdams viesos, viņš neuzņemtos dot padomus Latvijas premjerei.
Noskaties: Latvija nevar pirkt un uzglabāt kājnieku mīnas, kas kara gadījumā ļautu aizsargāties
"Mums, Aizsardzības ministrijai, ir personīgais viedoklis, un šis jautājums var būt apspriests tikai reģionālajā formātā, un šī diskusija turpināsies," sacīja Palucks, norādot, ka Lietuva investē aizsardzības kapacitātē, kas ļautu īsā laika periodā to apgādāt ar nepieciešamajiem līdzekļiem un rūpēties par Baltijas valstu robežas drošību.
Jau vēstīts, ka premjere Siliņa otrdien pēc valdības sēde paziņoja, ka Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas.
Siliņa atgādināja, ka Latvijā uzturas NATO daudznacionālā brigāde, kuras vadošā valsts ir Kanāda, tāpēc Latvijai ir jārespektē NATO attiecības, jo jebkurā gadījumā Otavas konvencija "kaut ko izsaka arī par Kanādu".
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pagājušajā nedēļā atzina, ka Latvija ir iesaistījusies diskusijās par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka šim lēmumam ir jābūt izsvērtam, nevis sasteigtam, sacīja ministrs, atzīstot, ka jautājums par Otavas konvenciju ir ministrijas darba kārtībā.
Pagājušā gada nogalē arī Somijas varasiestādes paziņoja, ka Somija apsver atkal iekļaut savā aizsardzības arsenālā kājnieku mīnas, ko pašlaik aizliedz starptautiska konvencija.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999. gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā.
Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
