Darbības notiek, bet rezultātu nav – revidenti norāda uz valsts pārvaldes reformu gauso ieviešanu

Trešdien valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai pārrunātu valsts pārvaldes reformu plāna revīzijas ieteikumu ieviešanas progresu.

2022. gada februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas rezultātus par valsts pārvaldes reformām un secināja, ka šo reformu pārvaldība nav bijusi efektīva.

Sabiedrības saliedēšanas politiku Valsts kontrole nosauc par "melno caurumu"

Termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas. Valsts kancelejai tika sniegti astoņi ieteikumi un viens priekšlikums Ministru kabinetam.

Līdz 2025. gada februārim tikai viens ieteikums ir atzīts par ieviestu. Tā rezultātā veikti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", turpmāk novēršot praksi augstām valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus valsts kapitālsabiedrībās. Tomēr joprojām saglabājas iespēja apvienot amatus brīvostu un speciālo ekonomisko zonu valdēs.

Septiņu ieteikumu ieviešana ir sākta, bet termiņš tiek kavēts. Piemēram, vienotu darba snieguma rādītāju noteikšanā augstākā līmeņa vadītājiem, vairāku institūciju sadarbībā ieviest projektu komandas risinājumus, tiesību aktu radīto administratīvo slogu mazināšanā dažādām sabiedrības grupām, konceptuālu risinājumu piedāvāšanā par civildienesta turpmāko attīstību Latvijā.

"Līdz šim reālās pārmaiņas ir notikušas lēni. No astoņiem sniegtajiem Valsts kontroles ieteikumiem tikai viens ir ieviests, piedevām ar izņēmumiem, bet pārējo ieviešana vēl turpinās. Lai arī Valsts kanceleja veic dažādas darbības, skaidri rezultāti izpaliek. Efektīva valsts pārvalde joprojām ir nākotnes jautājums. Vēlētos cerēt, ka ne ļoti tālas," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.