Sabiedrības saliedēšanas politiku Valsts kontrole nosauc par "melno caurumu"
Tas ir kā likt naudu melnā caurumā, nesaprotot, vai tā bedre veras ciet vai ne. Tik kritiski par līdzšinējo Latvijā īstenoto sabiedrības saliedētības politiku ir Valsts kontrole. Analizējot, cik veiksmīgi atbildīgajai Kultūras ministrijai, kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, izdodas mūsu cilvēkus saliedēt, revidenti secinājuši, ka nauda tiek tērēta bez konkrētiem mērķiem un sasniedzamā rezultāta.
Saliedēta sabiedrība ir būtisks valsts iekšējās drošības faktors, taču ar šīs politikas īstenošana Latvijā nesokas tā, kā gribētos, secina Valsts kontrole.
Revīzijā kontrolieri secinājuši, ka sabiedrības saliedēšanas politikai Latvijā trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju.
"Ir šīs pamatnostādnes, kas nav mērķtiecīgas, ir vispārīgas. Tam tiek atvēlēti līdzekļi, skatāmies dažādos avotos, kurus varam uzskatīt, ka tie ir saliedētai sabiedrībai, kuri nav. Un tad ir tas iznākums, ka nav pārliecības, ka ar tiem līdzekļiem mēs tiešām panākam saliedētākas sabiedrības veidošanu."
Latvijā par saliedētas sabiedrības politiku atbildīga ir Kultūras ministrija, savukārt visu šo pasākumu īstenošana uzticēta Sabiedrības integrācijas fondam.
Pēdējo četru gadu laikā fonds dažādām aktivitātēm izlietojis 119 miljonus eiro.
Lai gan teju puse fonda budžeta ik gadu veido atbalsts trūcīgajiem, liela daļa naudas nonāk ar sabiedrības saliedētību saistītām programmām – latviešu valodas kursiem, dažādiem pētījumiem, nevalstisko organizāciju un mediju atbalstam un vēl citu aktivitāšu īstenošanai.
Bet vai tās sasniedz mērķi un līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi? Valsts kontrole apstiprinājumu neguva.
"Tas plāns ir tik amorfs, ka mēs nevaram pateikt, cik lietderīgi. Līdz ar to, ko mēs sakām, pastāv augsts risks. Pastāv šī iespēja, ka līdzekļi nav lietderīgi izmantoti. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Tai skaitā šajā brīdī iekšējai drošībai. Vienmēr būs pamats pieprasīt papildu naudu vēl un vēl, un tad sanāk, it kā to visu likt tādā melnā caurumā iekšā, nesaprotot, vai tā bedre veras ciet vai ne."
Savukārt Kultūras ministrijā un Sabiedrības integrācijas fondā trešdien, 19. februārī, pauda, ka Valsts kontroles secinājumiem piekrīt. Vienlaikus nebūtu arī pareizi uzskatīt, ka līdzekļi tērēti bezmērķīgi. Abas iestādes atzīst, ka uzlabojumi ir vajadzīgi un revīzija palīdzēs tos ieviest.
"Ir iepriekš bijusi sadrumstalota situācija, kas saistīta ar sabiedrības saliedētību, nav skaidrības par latviešu valodas apmācību, un mēs arī skaidri redzam, ka nav bijusi iepriekš politiskā griba šos jautājumus risināt. Tā kā, jā, mēs esam tur, kur mēs esam un Valsts kontroles ziņojums mums palīdz īstenot politiskos mērķus."
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Inese Kalvāne norāda, ka pirms runāt par to, kā nauda tiek tērēta, svarīgāk būtu runāt par to, kā naudas izlietojums plānots.
"Vai ir bijuši skaidri mērķi, vai bijusi tikai apņemšanās tikai kādā deklarācijas līmenī, un īsti mēs neko izdarīt nevaram. Nedarīt nevar, kaut kas programmā ir jāieraksta, bet izdarīt mēs nevaram," situāciju ilustrē Kalvāne.
Kalvāne, kurā Sabiedrības integrācijas fonda direktores amatā stājās vien pērn decembrī, arī pauda, ka viens no viņas mērķiem ir strādāt pie tā, lai līdzekļi turpmāk tiktu izlietoti efektīvāk un mērķētāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
