Krievija vēl ilgi var turpināt karu – Lietuvas izlūkdienests publicē jaunākos secinājumus
Lietuvas izlūkdienesti nākuši klajā ar ikgadējo nacionālās drošības pārskatu, un apgalvo, ka Krievijai ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu karu Ukrainā vēl daudzus gadus. Krievijai nav svarīgi milzu cilvēkresursu zaudējumi, finanšu problēmas, nozaru stagnācija. Ārējās tirdzniecības ierobežojumus tā apiet ar ēnu shēmām un kontrabandu, tā, balstoties uz nule publiskoto pārskatu, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Saskaņā ar ikgadējo pārskatu šobrīd Lietuvai un Baltijas reģionam lielākais drauds ir Krievija, Baltkrievija un daļēji arī Ķīna.
Lietuvas izlūkdienestu vērtējumā Krievija kopš 2014. gada pūlas Ukrainu pārvērst par atkarīgu valsti. Mieru Krievija uztver Maskavas noteiktajos apstākļos – Ukrainai un Rietumiem ir jāatzīst Ukrainas sakāve un Krievijas agresijas leģitimitāte.
Diplomātisks konflikta atrisinājums tuvākā pusgada laikā maz ticams, tā uzskata Lietuvas izlūkdienesti. Agresors ir atguvis pārliecību par saviem spēkiem. Ja spēkā atkal būtu diplomātiskie pasākumi, atkārtotos 2022. gada februāra scenārijs – Putins nolēma iebrukt Ukrainā, jo visi pārējie mēģinājumi Ukrainu padarīt par atkarīgu valsti – nedarbojās.
Lietuvas izlūkdienesti pārskatā norāda, ka jebkurā demokrātiskā valstī Krievijā izveidojusies situācija tiktu uzskatīta par katastrofu. Tomēr citādi ir Krievijā, kur lielu sabiedrības daļu neuztrauc simtiem tūkstoši nogalināto, ievainoto, pazudušo vai sagūstīto krievu, kā arī ekonomiskās problēmas. Putina režīms pilnībā kontrolē politisko un sociālo situāciju valstī, un tuvākajā nākotnē režīms nav apdraudēts.
Drošības pārskatā izcelts, ka Krievija nav izolēta. Rietumu sankciju ietekmi mazina Ķīnas atbalsts un sankciju apiešanas shēmas, tāpat saraut saites ar Krieviju nevēlas Ziemeļkoreja, Irāna un citas dienvidu valstis.
"Krievijas radītie draudi – militārā agresija, diversijas un ietekmes darbības – nemazināsies arī pēc Ukrainas kara izbeigšanas vai iesaldēšanas. Mainīsies tikai prioritārie mērķi. Tos īsi pirms iebrukuma Ukrainā atklāja Krievijas prasība Rietumiem atgriezties pie 1997. gada NATO robežām. Proti, atņemt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm spēju pretoties Krievijas ietekmei un militārajai agresijai."
2021. gada ultimātā Krievija izvirzīja Rietumiem prasību neizvietot karaspēku un bruņojumu tajās valstīs, kuras aliansei pievienojās pēc 1997. gada. Ja Rietumi būtu piekrituši, tas nozīmētu, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis uz papīra būtu aliansē, bet realitātē nebūtu aizsargātas.
Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un bijušais vadītājs Atis Lejiņš komentē: par ko Latvijai šībrīža ģeopolitiskajā situācijā jāuztraucas visvairāk?
Kremlim līdz šim izdevies atrast milzu finanšu resursus karam Ukrainā. Krievijas aizsardzības izdevumi 2025. gadā sasniegs 130 miljardus ASV dolāru jeb 6,3 % no valsts kopprodukta.
"Krievija vēl nav sasniegusi savu finansiālo iespēju robežu. Neizmantotās ekonomiskās rezerves dod valdībai rīcības brīvību. Tā rezultātā tuvākajā laikā tā ne tikai saglabās spēju nodrošināt līdzīgu finansējuma apjomu karam, bet, visticamāk, spēs to palielināt."
Kamēr turpinās Krievijas karš Ukrainā, Kremlim ir ierobežotas spējas militāro spēku vērst pret NATO valstīm. Tuvākajā laikā, kas ir laikposms no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, Krievijai būs pietiekami daudz resursu, lai turpinātu gan karu pret Ukrainu, gan arī palielinātu militārās spējas. Lietuvas izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas militārā spēka turpmākais pieaugums būs tieši atkarīgs no kara norises Ukrainā.
Ja gadījumā Krievijai izdosies uzvarēs karā pret Ukrainu vai arī prasība tiks apmierināta citos veidos, Maskava varēs daudz ātrāk nostiprināt savas spējas pret Rietumiem, tostarp Lietuvu. Krievija karam Ukrainā izmanto daudzskaitlīgus sauszemes spēkus un kaujas tehnikas. Jūras un gaisa spēki Ukrainas karā nav iesaistīti, tāpēc tie varēs traucēt NATO darbībām Baltijas jūrā.
"Vidējā termiņā Krievijai, visticamāk, neizdosies attīstīt spējas, kas nepieciešamas liela mēroga konvencionālajam karam pret NATO. Tomēr Krievija var attīstīt militārās spējas, kas ir pietiekamas, lai uzsāktu ierobežotas militāras darbības pret vienu vai vairākām NATO valstīm. Tas var mudināt Krievijas vadību izmantot militāro spēku, cerot, ka NATO nespēs laikus reaģēt, Krievijai izdosies lokalizēt konfliktu un ātri sasniegt vēlamo rezultātu."
Svarīgākais, lai atturētu Krieviju, ir Baltijas valstu aizsardzības stiprināšana un NATO sabiedroto spējas. "Tas Krievijai palielina izmaksas, kādas radītos iespējamā militārā konflikta situācijā. Tas samazina varbūtību, ka šāds konflikts būtu lokāls un nesaņemtu plašu alianses iesaisti," teikts Nacionālās drošības apdraudējuma novērtējumā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis skaidro ASV pozīciju par NATO alianses darbību un nākotni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
