Izplatītas kļūdas, kuras mēdzam pieļaut, pašārstējot sezonālās saslimšanas

Ne visus bezrecepšu līdzekļus drīkst lietot neierobežotu laiku

Iesnas un aizlikts deguns ir viens no biežākajiem sezonālo saslimšanu simptomiem. Tā ārstēšanai aptiekās iegādājami dažādi bezrecepšu līdzekļi deguna elpošanas uzlabošanai, kas arī ir ļoti efektīvi. Taču tos nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām, kas gan rada zināmas problēmas, jo pacientiem tie ļoti patīk.

"Tie ir vieni no labākajiem medikamentiem, kas ir izgudroti, jo efekts dažu sekunžu laikā ir acīmredzams. Bet tas nes arī diezgan lielu problēmu sevī, jo provocē pacientus tos lietot ilgāk, taču, tā darot, var veidoties atkarība, ar ko pēc tam ir ļoti grūti cīnīties. Līdz ar to, lai arī to ļoti negribas, sestajā dienā ir jāpārtrauc šo līdzekļu lietošana arī tad, ja elpošana caur degunu nav pilnībā atjaunojusies," uzsver ārsts.

Diezgan populāri ir arī urasol saturoši līdzekļi, kurus izmanto deguna skalošanai un var lietot neierobežoti ilgi, norāda Sokolovs-Karijs. Tiesa, to efekts nav tik liels, kā bezrecepšu līdzekļiem, kas domāti elpošanas uzlabošanai, bet tos var lietot pat mēnešiem ilgi.

"Ibuprofēnu" un "Paracetamolu" kombinēt nedrīkst

Nereti grēkojam un neiedziļināmies medikamentu sastāvā, līdz ar to gadās, kad vienlaikus lietojam zāles vienam un tam pašam mērķim. Tā gan nevajadzētu darīt.

Ārsts neiesaka kombinēt tablešu pretsāpju līdzekļus, bet gan izvelēties kaut ko vienu, piemēram, "Ibuprofēnu", "Paracetamolu" vai "Diklofenaku", un lietot to ne vairāk par trim reizēm dienām.

"Paracetamolu ļoti daudzi lieto nepareizi. Pieaugušo deva ir viens grams trīs reizes dienā – tās ir divas tabletes. Bieži cilvēki lieto bērnu devu, kas ir 500 grami trīsreiz dienā," piebilst Sokolovs-Karijs.

Kas attiecas uz kakla sāpēm, lokālos līdzekļus var droši kombinēt, piemēram, aerosolus un sūkājamās tabletes.

Ārsts vēl uzsver – ja nav skaidra viena vai otra medikamenta lietošana un kombinēšana, it īpaši akūtos gadījumos un ziemas mēnešos, kad infekciozās saslimšanas izplatās diezgan plaši un slimnīcās rodas liela noslodze, un ja ģimenes ārsts ir noslogots, var piezvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Antibiotikas nav pretsāpju zāles

Mēdz gadīties, kad ģimenes ārsts izraksta antibiotiku kursu, bet no tā mājas aptieciņā pāri paliek kādas tabletes. Parādoties simptomiem, kuru gadījumā savulaik palīdzējušas pāri palikušās antibiotikas, varētu būt vilinoši tās lietot, bet šoreiz nekonsultējoties ar ārstu. Tas gan nav prātīgs lēmums dažādu iemeslu dēļ.

Sokolovs-Karijs norāda, ja tomēr izvēlies par labu patvaļīgai antibiotiku lietošanai, vismaz pārbaudi zāļu derīguma termiņu, jo tas uz iepakojuma nav norādīts bez iemesla.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka antibiotikas pašas par sevi nav pretsāpju līdzeklis. Un jāņem vērā, ka ar laiku organisms var arī pret tām izveidot rezistenci, proti, nākamreiz, kad tās tiešām būs nepieciešams lietot, vajadzīgo efektu vairs nevarēs panākt.

"Tās lietojot, sāpes nemazinās. Tās nav domātas sāpju mazināšanai. Tam ir domāti pretsāpju līdzekļi. Antibiotikas ir domātas bakteriālām infekcijām, kurām ir savi kritēriji, nemaz nerunājot par rezistences veidošanos un iespējamajām blaknēm," skaidro ārsts.

Ķiploku var ēst, bet degunā bāzt nevajag

Kādas sezonālās saslimšanas gadījumā daudziem mīļas ir tautas ārstēšanas metodes. Sokolovs-Karijs skaidro – kopumā, ja pacientam pašam liekas, ka šādas metodes palīdz, tās var droši ikdienā praktizēt, piemēram, elpot ēteriskās eļļas vai ēst ķiplokus.

Tomēr ir viena tautas metode, kuru ārsts neieteiktu piekopt – tā ir svešķermeņu bāšana degunā, proti, augšējo elpceļu kanāli nav piemērota vieta ķiploku daiviņām.

Ar fiziskām aktivitātēm jāiepauzē

Ja esi radis ikdienā regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, vairāku dienu gultas režīms var šķist mokošs. Un tomēr ārsts norāda, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru vajadzētu izvairīties no fiziskās slodzes. Arī tad, ja šodien temperatūras vairs nav, bet vakar vēl bija.

"Tas var pasliktināt veselības stāvokli, kaut vai tādēļ, ka krasi var mainīties temperatūras – gan paša ķermeņa, gan apkārtējās vides," teic Sokolovs-Karijs.

Vienlaikus mērenas fiziskās aktivitātes vēl varētu būt pieļaujamas tiem, kas ar sportu nodarbojas pusprofesionāli vai profesionāli, bet uzsvars ir uz vārdu mērens, jo intensīva slodze visu var darīt vēl sliktāku.

Kā arī, ja tomēr bez sporta nevar, ārsts aicina ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, jo pacients var būt bīstams apkārtējiem.

Pēc pirts vismaz pusstundu jāpasēž uzgaidāmajā telpā

Nereti kādas sezonālās saslimšanas gadījumā dzirdam ieteikumu izkarsēties. Sokolovs-Karijs norāda, ka zinātniski nav pierādīts – iešana karstā pirtī uzlabo veselību, bet individuāla pieredze kādu var vedināt šādi domāt.

Ārsts neaicina uz pilnīgu izvairīšanos no pirts saslimšanas gadījumā, taču jārēķinās, ka tā paredz krasas ķermeņa temperatūras svārstības. Proti, pirtī tā strauji pieaug, bet, izejot no tās, krasi krīt.

"Ķermenis mēģina saglabāt normālu ķermeņa temperatūru ap vitāli svarīgiem orgāniem – smadzenēm, sirdi, kuņģi un zarnām, tādējādi atņemot daudz asiņu no perifērijas, tostarp augšējiem elpceļiem, aizņemoties siltas asinis, kas krasi samazina imunitāti," skaidro Sokolovs-Karijs.

Tas ir mehānisms, kas saistīts ar infekciju izplatību. Līdz ar to, ja pacients tiešām iet uz pirti, ārsts iesaka pēc tās 30 līdz 45 minūtes pasēdēt vestibilā, līdz ķermeņa temperatūra nostabilizējas. Tas pats attiecas arī uz baseinu.

Trīs signāli, kad ar pašārstēšanos nepietiks

Palīdzība pie ārsta obligāti jāmeklē tad:

• ja temperatūra nekrīt, lietojot pretiekaisuma līdzekļus;
• ja parādās sāpes, kuras nenoņem pretsāpju līdzekļi;
• ja pacients jūt apziņas traucējumus, miegainību, galvas reiboņus, sliktu dūšu, nespēju koncentrēties, redzes vai dzirdes traucējumus.