"Cilvēku likteņi tika salauzti." Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus
Šodien Latvijā atceras 1949. gadā uz Sibīriju vardarbīgi aizvestos iedzīvotājus. Kādēļ par šo dienu un komunistiskā genocīda upuriem svarīgi domāt gan šodien, gan nākotnē – it sevišķi aktuālo pasaules notikumu kontekstā? To TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Edvīns Evarts.
Ietekme, kādu uz cilvēkiem atstāja izsūtīšanas, ir neizmērojama, akcentē vēsturnieks. Tas tādēļ, ka šie cilvēki no Latvijas tika aizvesti ar visām ģimenēm un šeit neatgriezās ļoti ilgu laiku – desmit un vairāk gadus bija prom. Savukārt atgriežoties viņi vairs nebija tie paši cilvēki, kas bija iepriekš, jo arī dzīves apstākļi nebija vienkārši.
"Ja skatāmies salīdzinoši ar 1941. gada izsūtījumu, tad toreiz cilvēki bija daudz nesagatavotāki, tika šķirtas ģimenes, mirstība bija lielāka. Savukārt 1949. gads ir laiks, kad tika izsūtīti cilvēki no dažādiem Latvijas reģioniem – kopumā 42 tūkstoši. Taču jāsaprot, ka tā nebija viena deportācija. Tās patiesībā padomju laikā okupācijas notika visu laiku – lielākās vai mazākās grupās, arī individuāli. Šo cilvēku likteņi tika salauzti. Atgriežoties Latvijā, viņiem ir konfiscēti īpašumi, sabojāta veselība, šī situācija ir sarežģīta," skaidro Evarts.
Vēsturnieks uzsver, ka šī deportāciju "akcija" nenotika tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Padomju vara tai gatavojās vismaz pus gadu, un sākotnēji tika plānots, ka izsūtīs 87 tūkstošus baltiešu, bet galu galā tie bija vismaz 94 tukstoši cilvēku.
"Tās ir lielās kopsakarības, kas mums jāredz un kas ir ļoti svarīgas," norāda Evarts. Viņš arī atzīmē, ka par šo laiku patiesībā aizvien ir daudz nezināmā, kas ir visai satraucoši, jo liek domāt, ka mēs paši savu vēsturi mācāmies pārāk maz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
