Rīgas pils laukuma būvdarbu laikā uzieti seni mūri un priekšmeti

Būvdarbi Rīgas pils laukumā uzsākti, lai izveidotu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Tagad būvbedrē jau trešo nedēļu rosās arheologi, kuri šajā vietā uzgāja senu mūru fragmentus.

Arheoloģisko darbu vadītājs Viktors Muižnieks skaidro, ka līdz šim ir bijušas vien rakstiskas ziņas par to, kas senāk ir atradies pils laukumā. Ir ziņas, ka pils laukumā notika saimnieciskā darbība, turēti zirgi un citi lopi, kā arī strādāja amatnieki. Seklāk ir 17. un 18. gadsimta jeb zviedru laiku būves, bet dziļāk uziets senāka nama fragments: "Dotajā brīdī ir atsegtas divas mūra konstrukcijas, par kurām mēs te visu laiku domājam, kuram periodam tās attiecas, tas ir zviedru laiks vai tomēr senāks."

Arheoloģisko darbu vadītājs piebilst, ka vecākā mūra fragments ir krietni senāks nekā Rīgas pils. Šis mūris visdrīzāk celts 13. gadsimtā.

Māla pīpes, monētas, austeru gliemežvāki un vēl citi seni priekšmeti atrasti šajos izrakumos. Pārsvarā tās ir militāra rakstura mantas.

"Piemēram, mums ir dažādu kalibru lodes, šķēpu gali, protams, koka kāti nav saglabājušies, vēl ir pakava fragments, kas arī ir saistāms ar militārismu," skaidro LNVM arheoloģijas departamenta krājuma glabātāja Ilze Mālkalniete.

Priekšmeti vēlāk nonāks nacionālā vēstures muzeja krātuvē, bet mūra fragmenti paliks būvbedrē. Būvniekiem būs jāpiemērojas esošajiem apstākļiem, nebojājot seno būvju fragmentus.

"Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Jeļena Gavrilova skaidro, ka pils laukumā un citviet pils apkārtnē tiek izbūvēta lietus ūdens novadīšanas sistēma: "Projekta ietvaros ir risinājums, izveidot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tā, lai ūdens ietu no pils pamatiem uz Horna bastiona pusi."

Arheoloģijas darbi noslēgsies šajā nedēļā. Pēc tam būvnieki jau atkal varēs atsākt savus darbus, kas turpināsies līdz pat Jāņiem.