"Nogalina – to viņi dara." Ukrainas frontes līnijas iedzīvotāji izsakās par krievu okupantu zvērībām

Nakts bez "Shahed" triecieniem nav bijusi kopš pērnā gada 14. oktobra. Bet tik tiešām tas nenozīmē, ka aizvadītā nakts un šī diena bija mierīga – krievu armija terorizējusi piefrontes pilsētas ar vadāmajām aviācijas bumbām jeb tā sauktajiem "kabiem" gan Doneckas, gan Zaporižjas apgabalā.

Uzbrukumi notikuši arī Dniproterovskas apgabala Nikopolē un fiksēts arī jau kārtējais gadījums, kad krievu armija pārkāpusi Putina it kā doto pavēli nešaut uz enerģētikas objektiem. Otrdienas rītā krievi raidīja triecienu uz enerģētikas objektu Hersonā, bez elektroapgādes atstājot 45 000 cilvēku.

Vissmagākā situācija joprojām ir Doneckas reģionā un arī TV3 Ziņas pabija Kostjantinivkā, kas ir viena no tām pilsētām, kuru krievu armija pamazām cenšas pārvērst drupās.

Dzīve Kostjantinivkā rit kā uz pulvera mucas, jo krievu okupantu karaspēks pilsētu apšauda bez apstājas. Pilsēta ir okupantu karaspēka aplenkta no trim pusēm – Toreckas, Časivjaras un Pokrovskas virziena. Tuvākajā vietā krievu armijas karaspēks atrodas vien septiņu kilometru attālumā, un pilsēta ir pilnīgā krievu uguns kontrolē.

Kamēr agresorvalsts diktators Vladimirs Putins velk garumā lēmuma pieņemšanu par uguns pārtraukšanu Ukrainā, viņa armija turpina centienus izrauties uz priekšu Donbasā. Kostjantinivkas pilsēta ir kārtējā vieta, ko okupanti ar aviācijas bumbām slauka no zemes virsas, taču šeit joprojām ir ap 10 000 civiliedzīvotāju, un no pilsētas turpinās masveida evakuācija.

Un šeit fiksēts jau kārtējais trieciens uz privātmāju rajonu. Diemžēl ievainoti un gājuši bojā civiliedzīvotāji.

Agresorvalsts armija pilsētu nepārtraukti bombardē ar aviāciju, un atsevišķos pilsētas mikrorajonos debesis kontrolē okupantu FPV iznīcinātājdroni, tostarp arī vadāmie ar optisko kabeli.

Donbasā jau izteikti jūtams pavasaris, uzziedējuši pirmie ziedi, kas paveras sabombardēto namu pagalmos, kur TV3 sastop arī vietējos.

Nona ir pārdevēja vienā no retajiem veikaliem, kas vēl strādā. TV3 satiek viņu, kad sieviete dodas uz darbu – Kostjantinivkā komandantstunda ir spēkā no plkst. 15.00 līdz plkst. 11.00 no rīta. Tikai četras stundas diennaktī cilvēkiem ir ļauts atrasties uz ielas.

Uz jautājumu, kāda šobrīd ir dzīve pilsētā, Nona saka: "Šausmas, vienkārši šausmas. Jūs taču paši redzat, kas šeit darās – viss ir sabombardēts, bumbo… Braukt nav kur. Pagaidām kaut kā arī cenšamies strādāt. Izdzīvojam un cenšamies būt pozitīvi. Negribam mēs pamest savu Ukrainas zemi. Šī ir mūsu zeme. Gribam dzīvot un strādāt tikai šeit, esmu šeit nodzīvojusi jau 50 gadu."

Vaicāta, kas viņai sakāms par kaimiņvalsts izvērstajām darbībām Ukrainā, iedzīvotāja sniedz savu skatījumu: "Jūs domājat Krievija? Kā, ko? Nogalina mūsu tautu. Nogalina – to viņi dara. Dzīvojam vienai dienai – pamodāmies, pateicamies Dievam, ka esam dzīvi. Ejam uz darbu, šauj un apkārt sprāgst, bet mēs ejam.

"Man ir maza pensija, kur es braukšu, nekur, tikai mājās. Šī ir mana zeme, mana pilsēta," teic Kostjantinivkas iedzīvotāja Antoņina.

Pilsēta gatavojas ielu kaujām – to var redzēt ik uz stūra. Pie iebraukšanas pilsētā izvietoti prettanku grāvji, tā saucamie "eži" un "drakona zobi". Pa pilsētu visdrošāk pārvietoties, kad ārā apmākušās debesis, jo tikko parādās saule, debesīs paceļas arī krievu izlūkošanas un trieciendroni.