Ukraiņu karavīrs TV3 Ziņām: No Trampa skan krievu propaganda – tas ir aizvainojoši un skumji

Tiek ziņots, ka šonedēļ Trampam tikšot organizēta nākamā, cik oficiāli zināms, trešā, saruna ar Putinu.

"Es domāju, ka Putinam viss būs kārtībā un vienošanās ar Ukrainu tiks panākta. Bet, ja ne, es zināmā mērā būšu vīlies. Dažas no lietām, kas tika teiktas pēdējās dienās, ir saistītas ar Zelenski. Viņš uzskata, ka Zelenskis nav leģitīms. Viņam ir jāslēdz darījums ar viņu, neatkarīgi no tā, vai viņam patīk viņš vai ne. Bet es domāju, ka viņš būs labs," citēts Tramps.

TV3 Ziņas tikās ar Ukrainas aizstāvjiem frontē netālu no Časivjaras, lai noskaidrotu viņu domas par Trampu un citām aktualitātēm.

Šie karavīri nodarbojas ar tā saukto elektronisko karadarbību – proti, strādā ar pretdronu iekārtu, kura 15 kilometru rādiusā piesedz šīs brigādes artilērijas sistēmas, pasargājot tās no okupantu bezpilota lidaparātiem.

"Mūsu galvenais uzdevums ir ieraudzīt un nosēdināt ienaidnieka bezpilota lidaparātus. Mēs uzraugām debesis virs mūsu uguns pozīcijām, sargājam mūsu artilērijas sistēmas, lai puiši var strādāt," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Ihors Rogožnikovs.

Uz jautājumu, vai šie karavīri ir tie, kuriem pa rāciju parasti jautā, vai "debesis ir tīras", pirms žurnālistu ievešanas ugunslīnijā, viņš atbild apstiprinoši: "Jā, tie esam mēs, kuriem prasa drīkst vai nedrīkst iebraukt pozīcijās – debesis tīras, netīras… Cenšamies nosargāt un palīdzēt katram, kurš iebrauc pozīcijās. Časivjara ir smags frontes sektors, viņi bez apstājas cenšas uzbrukt, pārraut mūsu aizsardzību, dronu šeit debesīs ir ļoti, ļoti daudz."

Civilajā dzīvē šis karavīrs iepriekš strādājis celtniecībā un nosmej, ka nekur tālu nav ticis, jo arī šeit pozīcijās nereti nākas nodarboties ar savu arodu, izbūvējot ierakumus. Kara sākumā puiši bija teritoriālajā aizsardzības vienībā savā dzimtajā Poltavā, gatavoja "Molotova kokteiļus" un prettanku "ežus". Pēc tam nolēmis, ka jādara kas vairāk, lai aizsargātu savu zemi, un pieteicās artilēristu brigādē.

Vaicāts, kas ir smagākais, viņš saka: "Ir smagi, kad tu šeit redzi, kā lido pāri, un tu neko nevari izdarīt. Lido uz bērnudārziem – tas ir emocionāli smagi, ka mums nav tādu ieroču, ar ko šīs aviācijas bumbas notriekt, bet vēl labāk būtu tās pagriezt atpakaļ, no kurienes tās tiek palaistas."

Karavīri neslēpj, ka situācija frontē ir smaga un nekas neliecina, ka okupanti gatavotos apstāties. Runājot par pamiera sarunām un ASV prezidenta Trampa Kremlim draudzīgo attieksmi, frontē norāda, ka seko līdzi notiekošajam, bet neviens šeit negrasās atdot savas teritorijas iebrucējam.

"Bija cerība, ka Tramps kaut ko izmainīs uz labo pusi, bet, kā mēs visi redzam, ka kļūst tikai smagāk un ne mums par labu. Bet mēs ticam uzvarai. [TV3: Un tas nenozīmē atdot okupantiem savas teritorijas?] Nekādā gadījumā, Ukrainai ir jāpaliek tādai, kāda tā ir uz pasaules kartes un nekā citādi. Brīvai no agresora un iebrucēja," uzsver karavīrs.

Viņš turpina: "Es neesmu dzirdējis no Trampa, ka viņš kaut reizi Putinu nosauktu par agresoru vai teroristu. Tur skan pavisam citas lietas. Drīzāk otrādi – izskatās, ka viņš viņu atbalsta. No viņa skan krievu propaganda – tas ir aizvainojoši un skumji. Ceram uz Eiropu, Eiropas atbalstu, ka mums palīdzēs, jo vieniem mums būs smagi. Bet ticam labajam."

Uz jautājumu, kas būs pirmā lieta, ko viņš izdarīs pēc kara beigām, Ihors prāto: "Ziniet, mēs dažreiz ar puišiem par šo runājam, un pirmais noteikti aiziesim uz kapsētu pie cīņubiedriem, kuri ir krituši, atdevuši savas dzīvības par Ukrainu. Otrs – gribētos aizbraukt ar sievu vienkārši atpūsties."

Bērnu viņa ģimenē pagaidām nav, un, kā norāda karavīrs, šie plāni atlikti līdz kara beigām.