Uz saturu

Kanādas un Latvijas karavīri Saldus novadā pie pulkveža Oskara Kalpaka muzeja simboliski iestāda 600 liepu

Paužot cieņu pret dabu un vēsturisko mantojumu, šodien pie pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietas Kanādas un Latvijas karavīri kopīgi iestādīja 600 liepu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas un Kanādas karavīri otrdien pulcējās vietā, kurai ir īpaša nozīme Latvijas vēsturē. Šeit, pie Airītēm, 1919. gadā kaujā krita viens no nacionālās pretošanās simboliem – pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks.

Pieminot kritušos un vienlaikus domājot par nākotni, netālu no viņa piemiņas vietas un blakus esošā muzeja karavīri stādīja 600 liepu.

"Liepa jau kā tāda ir koks, kuram ir ļoti liela simboliska nozīme – mums gan latviešiem, gan arī mūsu zaļajai zemei. Iedomājaties, 600 šalkojošas liepas – tas būtu fantastiski pēc gadiem 20, kad tās būs kārtīgi sakuplojušas, un jūlijā, kad smaržos un bites tajās dūks. Kas var būt labāks, kad mūsu bērni varētu ēnā pasēdēt zem tām? Noteikti šī vieta ir simboliska arī ar to, ka mēs varam koka pavēnī arī atcerēties savus varoņus, ko šeit katru gadu arī pieminām," teic pulkvedis, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris Edmunds Svenčs.

Šī nav tikai simboliska akcija. Koku stādīšana ir daļa gandrīz gadsimtu senas Kanādas Bruņoto spēku karavīru tradīcijas – rūpēties par dabu un atstāt aiz sevis zaļāku zemi.

"Dažādu nometņu izveide šeit, Latvijā, ievērojami ietekmēja dabu un mežus. Veidojot nepieciešamo infrastruktūru mācībām, tika izcirsti daudzi koki. Šis ir veids, kā mēs varam dot savu artavu un vienlaikus rūpēties par dabu, apzinoties mūsu klātbūtnes ietekmi uz vidi," saka Kanādas Bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā Operatīvās grupas komandiera vietnieks Džoels Maleijs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Liepas iestādītas vairāk nekā viena hektāra platībā – kā simbols ne vien cieņai pret Latvijas karavīru mantojumu, bet arī atbildībai pret dabu.

"Mēs esam pateicīgi, ka Kanādas brigādes pārstāvji šodien ir izvēlējušies tieši Latvijas Kara muzeju kā to vietu, kur atstāt, tā teikt, šo savu nospiedumu aiz sevis un atstāt Latviju zaļāku un labāku nākamajām paaudzēm," saka Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.

Kalpot nozīmē būt ne tikai ierindā, bet arī līdzās, pauž kājnieku rotas komandieris Oskars Kļava.

"Zemessardze nesākas ar to, ka tu uzvelc savu formas tērpu uz mācībām, un nebeidzas ar to, ka tu viņu novelc pēc tam. Zemessardze sākas mūsu sirdī, tā ir mūsu galvās, tāpēc arī mēs esam šeit, arī ārpus tās ikdienas, ko mēs darām rotā. Mēs esam šeit, lai palīdzētu sabiedrībai," viņš uzsver.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm