Iepriekš jau ziņots, ka Baltijas valstu jaunie ārsti ceļ trauksmi – laikā, kad veselības aizsardzībai ir jābūt nesaraujami saistītai ar valsts drošību, koordinācija starp veselības aprūpes profesionāļiem un valdības institūcijām ir nepietiekama.
"Pietrūkst tā, kas veselības aizsardzība netiek redzēta kā daļa valsts aizsardzības. Mūsu iespaids ir tāds, ka nav plāna, kas tiek sagaidīts no mediķiem ārkārtas situācijās," teica Vilde.
Marta sākumā norisinājās Baltijas jauno ārstu asociāciju tikšanās.
Pārrunājām aktuālos jautājumus katrā no Baltijas valstīm, kā arī vienojāmiem kopīgā paziņojumā par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības. pic.twitter.com/CDLteNmKXN
— Latvijas Jauno ārstu asociācija (@LJAAvalde) April 9, 2025
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas uzsver veselības aizsardzības būtisko lomu valstu drošībai. Sagatavotības stiprināšana, neaizsargāto sabiedrības grupu pasargāšana, ieguldījumi veselības aprūpes cilvēkresursos un infrastruktūrā ir izšķiroši, lai nodrošinātu veselības aizsardzības sistēmas ilgtspēju krīzes situācijās, norāda asociācija.
Kā pierādījis Covid-19 pandēmijas laiks, jaunie ārsti krīzes situācijās ir pirmajās rindās, bieži strādājot ārkārtējos apstākļos, lai nodrošinātu pacientu ārstniecību.
Jauno ārstu asociācija apzinās, ka krīzes laikā veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu slodzi. Krīzes apstākļos ir būtiski nodrošināt, lai nemilitārie veselības aprūpes darbinieki visos līmeņos būtu gatavi efektīvi un droši pildīt savus pienākumus.
Lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību kā būtisku daļu no valsts aizsardzības, asociācija aicina veikt stratēģiskus soļus:
- Novērst veselības aprūpes darbaspēka un finansējuma kritiskos trūkumus, lai stiprinātu nacionālo drošību un uzlabotu kopējo veselības aprūpes sistēmas noturību.
- Būtiski paaugstināt ieguldījums veselības aprūpes darbaspēka apmācībā un infrastruktūrā, lai uzlabotu pielāgošanās spējas kritiskās situācijās.
- Uzlabot informācijas plūsmu par attiecīgo likumu un politikas izmaiņām, lai ārsti, māsas un citi veselības aprūpes sistēmas darbinieki būtu informēti un sagatavoti stratēģiskām darba organizācijas izmaiņām krīzes laikā.
- Skaidri definēt militāro un nemilitāro veselības aprūpes profesionāļu lomas un atbildības krīzes situācijās, nodrošinot efektīvu sadarbību un koordinētu reakciju.
- Stiprināt nemilitāro ārstu, tostarp primārās veselības aprūpes ārstu, lomu kritiskās reaģēšanas un katastrofu sagatavotības procesos.
- Paplašināt medicīnisko izglītību, tostarp, iekļaujot krīzes simulācijas, lai nodrošinātu, ka jaunie ārsti un citi veselības aprūpes profesionāļi ir pienācīgi apmācīti darbam un spēj organizēties un reaģēt kritiskās situācijās.
- Izstrādāt strukturētus protokolus neaizsargāto pacientu grupu aizsardzībai krīzes laikā.
- Stiprināt Baltijas valstu sadarbību, lai nodrošinātu koordinētas medicīniskās reaģēšanas spējas krīzes situācijās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
