"Laulība – pēdējā ilūzija." Jāņa Timmas mamma Ausma pirmo reizi pēc dēla nāves dalās pārdomās
2024. gada 16. decembrī mūžībā devās basketbolists Jānis Timma, viņa tēvs Raitis bieži dalās pārdomās, cenšoties attīrīt dēla labo vārdu, arī māsa Lelde ir izteikusies, tāpat kā viens no lielākajiem ģimenes aizstāvjiem Marks Pugačovs, sportista mamma Ausma klusēja, līdz beidzot spēja saņemties un uzrakstīt savas pārdomas, kas mijas ar sāpēm, izmisumu un cerību, ka Jānim tur augšā ir viegli.
Pārdomas par notikušo Ausma publiskoja sociālajā tīklā "Instagram", rakstot, ka pat tagad viņai ir ļoti grūti runāt par notikušo traģēdiju. Viņa apzinās, ka ikviena māte, kura ir pazaudējusi savu bērnu, sapratīs viņas sāpes, sapratīs, kā dzīve kļūst tukša.
"Jānis Timma – cilvēks, kura vārdu zināja un cienīja visā pasaulē. Basketbola zvaigzne, Latvijas izlases spēlētājs, kuru gaidīja daudzas komandas. Treniņi, treniņi, treniņi. Disciplīna un režīms. Tāda bija viņa dzīve. Viņš visu sasniedza ar savu grūto darbu un staroja basketbola laukumā un ārpus tā," tā Ausma.
Sportista mamma piebilst, ka viņai dēls bija pats dārgākais, pats gaišākais, pats labākais cilvēks pasaulē. Viņas zēns. Pats mīļākais, kas viņai bija šajā dzīvē. Jānis bijis dāsns, godīgs, atsaucīgs, vienmēr gatavs ierasties un palīdzēt. Viņš cienīja cilvēkus un ticēja labajam. Vecāki viņu izaudzinājuši par īstu vīrieti, cienījamu un labestīgu.
"Zaudējuma sāpes ir ne tikai par to, ka Jāņa vairāk nav, bet sāpes ir arī tajā, kā tas viss notika. Tā ir traģēdija, ko veicināja viena liktenīga kļūda. Viena liktenīga izvēle. Pieci gadi līdzās cilvēkam, kurš lika manam dēlam noticēt savai mīlestībai – milzīgai un spēcīgai kā okeāns, kamēr pats nēsāja masku, pašam bija sveša morāle un cilvēcība. Šīs attiecības sagrāva ne tikai viņa karjeru un sapņus, bet arī viņu pašu kā personību. Paņēma visu, ko cilvēks radīja 32 gadu laikā, visu, kas bija par iemeslu viņa dzīvei," raksta Ausma.
Ausma uzsver, ka šis cilvēks, ko viņas dēls mīlēja, neatrada sevī pat tik daudz goda palieku, lai pateiktu Jānim pēdējos vārdus, nevēlējās ierasties morgā, lai atpazītu mirstīgās atliekas, nevēlējās ierasties atvadīties. Neieradās, lai paklanītos tam, kuru vēl pirms neilga laika visiem spēkiem centās ievilkt laulībā. Laulība, kas Jānim kļuva par pēdējo ilūziju – mīlestības ilūziju, kas izrādījās nāvējoša.
View this post on Instagram
"Šobrīd juristi strādā ar juridiskajiem un nekustamā īpašuma jautājumiem. Šobrīd ir zināms, ka Krievijā nav nekas, kas piederētu Jānim. Ir pazuduši miljonu iekrājumi un pat mantas. Viss, ko mūsu dēls nopelnīja ar lielām pūlēm tika ieguldīts nekustamajos īpašumos, kas tika noformēti uz viņa sievas vārda. Tam visam nav nozīmes, mums galvenais attīrīt dēla vārdu, kuru nomelnojis tas cilvēks, kurš vēl vakar viņu cēla debesīs," skaidro Ausma.
Sportista mamma saka, ka ģimene vēlas, lai uzvar patiesība, lai uzvar godīgums, ne atriebības dēļ, bet gan aiz mīlestības pret Jāni.
Visus šos mēnešus pēc Jāņa nāves Ausmai līdzās ir Jāņa tēvs Raitis, viņš uzņēmis pirmo sitienu, klusējis, cietis, aizstāvējis. Nu viņi ir tuvāki nekā jebkad agrāk. Traģēdija viņus apvienojusi.
View this post on Instagram
"Katru dienu domās atgriežos tajā oktobra vakarā, kad Jānis aizlidoja uz Maskavu, lai aizvērtu šo savas dzīves lapaspusi. Atceros katru sarunu, katru detaļu. Mans zēns, mans dēliņš. Es eju gulēt un mostos ar asarām. Netaisnīgi. Viņš daudz ko stāstīja, cik žēl, ka laiku nepagriezt atpakaļ. Nav iespējams aizmirst to ticību ar kuru viņš skatījās uz cilvēkiem, viņš ticēja, ka labais vienmēr uzvarēs," atceras Ausma.
Basketbolista mamma apstiprina, ka Jānis vēlējās dzīvot Krievijā, viņš bija sācis noformēt Krievijas pilsonību, sapņoja atvērt savu basketbola skolu Maskavā. Diemžēl, viņa plāniem nebija lemts piepildīties, Ausma uzskata, ka tas tāpēc, ka labi cilvēki nereti kļūst par ļaunā upuriem.
"Nu mums kā ģimenei ir dzīve līdz un pēc. Līdz – kur viņš bija kopā ar mums. Kur bija saule, siltums, smiekli, prieks, lepnums un cerība. Pēc – kur viņa nav. Kur ir tikai klusums, tukšums, fotogrāfijas un asaras. Palikušas ir tikai atmiņas. Mīlestība un lūgšanas – lai viņam tur augšā būtu viegli, lai viņš zinātu, cik spēcīgi mēs viņu mīlam un cik ļoti mums viņa pietrūkst," sava stāsta izskaņā raksta Ausma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
