Četru Šlesera uzņēmumu darbinieki saņemtās prēmijas noziedojuši partijai; KNAB neatrod pierādījumus noziegumam
Pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām KNAB sāka resorisko pārbaudi par partijas Latvija pirmajā vietā finansējuma avotiem. Birojs atklāja, ka 13 ar Aināru Šleseru saistītu ostas uzņēmumu darbinieki vienlaikus saņēma prēmijas un tās noziedoja partijai. KNAB pārbaudi pirms gada izbeidza, jo nevarēja pierādīt, ka ziedošana bijusi aizliegta vienošanās. "Nekā personīga" iepazinās ar lietas materiāliem.
KNAB uzmanību pievērsa 13 cilvēku ziedojumi pirms Saeimas vēlēšanām. Viņi visi tobrīd strādāja četros ostas uzņēmumos, kas saistīti ar Aināru Šleseru. Visi 13 vienlaikus ziedoja Šlesera partijai Latvija Pirmajā vietā.
Interesi par Šlesera partijas finansēm izraisīja Krievijas neatkarīgā izdevuma "Novaja Gazeta" publikācija par politiķiem, kam Putins maksājis milzu summas. Laikraksta galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs nosauca arī Šlesera vārdu.
"Klausieties, kad Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš smejas. Viņš tam zina cenu. Viņš pieņēma valsts kompānijā lielākos rietumvalstu politiķus. "Rosneft" ar Putina ziņu ir pieņemta un mūsu televīzijās tā ir ļoti populāra, jo atbalsta "speciālo militāro operāciju". Austrijas ārlietu ministri Karinu Knaislu. Viņš bija viņas kāzās. Bija. Aho Esko Tapani, bijušais Somijas premjerministrs. Šlesers. Bijušais Latvijas transporta un ekonomikas ministrs."
"Latvija pirmajā vietā" ziedojumos saņēma 560 000 eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas vienā mēnesī – 2022. gada septembrī.
Starp tiem bija Rīgas ostā strādājošie, kuri partijai pārskaitīja 59 000. Par to KNAB ierosināja pārbaudi, jo saskatīja pazīmes, ka notikusi nelikumīga partijas finansēšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Vairākiem no šiem cilvēkiem bija lieli kredīti, daži bija publiski stāstījuši par smagām saslimšanām, tādēļ vairāku tūkstošu pārskaitīšana partijai bija aizdomīga.
"Visiem šiem darbiniekiem bija faktiski vienā laikā izmaksātas prēmijas, un uzreiz pēc prēmiju saņemšanas šie darbinieki ir veikuši ziedojumu vienai politiskai partijai, bet tomēr neguvām pierādījumus tam, ka šie ziedotāji ir bijuši starpnieki."
Ar ziedojumiem saistītie uzņēmumi ir SIA "Rīgas ogļu termināls", SIA "Riga Port Management", SIA "Baltijas tranzīta serviss" un SIA "Rīgas centrālais termināls". Visi šie uzņēmumi ietilpst "Riga Port Group" grupā. Tā uz pusēm pieder Šlesera ģimenes firmai "Regma Holding" un Andra Šķēles ģimenes kompānijai "Inpo 21".
"Riga Port Group" darbinieku ziedojumi LPV:
1. Rolands Gulbis – 10 000 eiro
2. Armands Lazdiņš – 5000 eiro
3. Vija Egle – 4000 eiro
4. Anita Norkārkle – 7000 eiro
5. Jānis Pundurs – 10 000 eiro
6. Gaidis Gaspažiņš – 10 000 eiro
7. Vineta Ervalde – 5000 eiro
8. Eduards Elksnins – 7000 eiro
9. Ildars Mannanovs – 4527 eiro
10. Andris Gabrāns 4000 eiro
11. Andris Linužs – 7000 eiro
12. Juris Jirgensons – 4500 eiro
13. Sergejs Romancevičs – 1000 eiro
Kādreizējais "Rail Baltica" projekta īstenotāja "Eiropas dzelzceļa līnijas" vadītājs Andris Linužs 2022. gadā bija uzņēmuma "Rīgas centrālais termināls" ražošanas direktors. Paskaidrojumos KNAB viņš stāstīja, ka veikt ziedojumu viņam neviens nav lūdzis. Taču atzina, ka septiņus tūkstošus eiro, ko ziedoja partijai "Latvija pirmajā vietā", ņēma no saņemtās prēmijas uzņēmumā.
"16.septembrī man bija prēmija par to, ka Krievija ieveda mangāna rūdu, iespējams, no Skotijas vai no Britu salām, vai no Āfrikas, tajā laikā vēl nebija intensīvas kravas Krievijai. Prēmiju maksāja valdes locekļi, tajā laikā tas bija Gulbja lēmums. Par citiem darbiniekiem nezinu, vai visiem bija prēmijas, neskatos citu kabatā."
Linuža pieminētais cilvēks ir Rolands Gulbis – tā laika "Rīgas centrālā termināla" vadītājs. Tagad Gulbis pieteicis ambīcijas politikā – viņš startēs "Latvija pirmajā vietā" sarakstā pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Arī viņš 2022. gada septembrī saņēma prēmiju un to ziedoja partijai – 10 000 eiro.
"Patīk, kā Šlesera kungs strādā. Viņa vērtības imponē ar manām vērtībām. Šo summu izvēlējos ziedot, jo tā bija makslimālā summa, ko varēja ziedot."
Gulbis neatcerējās, vai par prēmiju būtu informējis uzņēmuma īpašniekus. No citiem paskaidrojumiem, tostarp uzņēmuma grāmatvedes, izriet, ka darbinieki saņēmuši prēmiju trīs vai četru mēnešalgu apmērā un apmēram pusi pārskaitījuši partijai. Vairāki no viņiem atzina, ka bijusi kāda sanāksme, kurā Šlesers aģitējis atbalstīt savu politisko spēku. "Rīgas centrālā termināla" komercdirektors Andris Gabrāns partijas kontu noskaidrojis skrejlapās, bet citi bija atklātāki.
"Šlesers nāk aģitēt, lai balsojam par viņa partiju. Šlesers ļoti pārliecinoši mums stāstīja, ka meklēs iespējas attīstīt ostas darbu un cilvēkiem sola labu darbu. Pēdējās vēlēšanās atbalstīju un balsoju par viņa partiju. [..] Vienā no sapulcēm bija informācija, ka var ziedot, kas vēlas, un atnesa rekvizītus, lai varētu ziedot."
Ražošanas direktors Juris Jirgensons izmeklētājiem stāstīja, ka prēmiju saņēma tādēļ, ka palielinājās pārkrauto ogļu apjoms. "Latvijai pirmajā vietā" viņš pārskaitīja piecus tūkstošus eiro.
"(NP: Kāda bija tā motivācija? Tā bija tāda organizēta ziedošana vai tas bija individuāls lēmums?) Nu vairāk individuāls lēmums. Neviens nepiespieda neko darīt, nemotivēja savādāk kaut kā."
"Man tagad nav ērti runāt. (NP: varbūt varu vēlāk vai rītdien uzzvanīt?) Nē, nē, es esmu konferencē, nav tāda konkrēta laika aprunāties. Man būs vieglāk pirmdien. (NP: Pirmdien būs par vēlu, raidījums jau būs izskanējis.) Saprotu."
"Es nezinu, kādā sakarībā man ir jāsniedz kaut kādas atbildes. Politisko partiju finansēšanas likums aizliedz ziedot ar citu personu starpniecību. 2022. gadā par nelikumīgu finansējumu, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, draudēja kriminālatbildība."
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma norāda, ka likumā noteiktajiem ierobežojumiem ir misija mazināt ziedotāju ietekmi uz politiskajām partijām. "Tāpēc arī tika ieviests valsts budžeta finansējums partijām, lai mazinātu partiju atkarību no saviem ziedotājiem," norāda KNAB pārstāve.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers apgalvo, ka neko par KNAB pārbaudi nezina. Taču zina, ka viņš iesaistītajos uzņēmumos nav strādājis.
"(NP: Kādēļ pirms, sanāk, jau diviem, gandrīz trim gadiem tik daudzi Rīgas ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji vienā dienā saņēma prēmijas un nolēma ziedāt, ziedot jūsu partijai?) Nu, es nevaru komentēt. (NP: Viņi jums nav stāstījuši, kādēļ tā?) Nē.
(NP: Jūsuprāt, tā ir tikai sakritība, ka tie ir jūsu, vismaz daļa no šiem uzņēmumiem ir saistīta ar jūsu ģimenes īpašumā esošām firmām?) Es nevaru neko komentēt. Es neesmu lietas kursā, par ko jūs runājat.
(NP: KNAB jums nejautāja neko par to?) Nē. Es neesmu šajos uzņēmumos strādājis, ieņēmis kādus amatus. Es nevaru komentēt, kas notiek vienā vai otrā uzņēmumā."
KNAB pārstāve Raituma, vaicāta, vai bez ierakstiem un e-pastiem ar rīkojumiem, ko un kā darīt, tiesa nevarētu saskatīt vienošanās pazīmes, norāda – vienošanās ir jāpierāda. "Es domāju, ka no sabiedrības viedokļa te varētu piekrist, ka ir tāda acīmredzama pazīme, ka te noteikti bijusi vienošanās. Bet var arī tā sakrist apstākļi, ka visām šīm personām, visiem darbiniekiem ir simpātijas pret to vienu partiju," skaidro Raituma.
"Mēs 2022. gadā bijām partija, kura kandidēja vēlēšanās, kurai nebija valsts finansējuma. "Vienotība" un pārējās varas partijas bija nozagušas vairāk nekā 10 miljonus no valsts kases kopā ar Levitu. Kariņš piešķīra sev naudu. Un tagad jūs gribat pārmest par to, kā partijas piesaista līdzekļus, kas viņiem ziedo. Es gāju apkārt, tikos ar cilvēkiem, ar uzņēmējiem visā Latvijā. Tie, kas uzskatīja par vajadzību mani atbalstīt, tie atbalstīja."
Aināra Šlesera politiskie projekti arī iepriekš izpelnījušies tiesībsargu vērību. Viņa partijai LPP/LC KNAB lika maksāt pusmiljona sodu par pretlikumīgiem ziedojumiem un reklāmas tēriņiem, kas pārsniedza aģitācijas limitus. Partija tika likvidēta un sodu tā arī nesamaksāja.
2014. gada Saeimas vēlēšanās Šlesera "Vienoti Latvijai" kampaņu finansēja slepkavībā apsūdzētais uzņēmējs Mihails Uļmans, "Rietumu banka" un kāds uzņēmums, kur starp īpašniekiem bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā drauga ģimene. Tā kā kampaņu formāli apmaksāja biedrība, KNAB pārkāpumus neatklāja.
Lai arī 2018. gadā Šlesers parlamenta vēlēšanās nestartēja, taču caur viņa tolaik kontrolētiem medijiem atbalstīja partiju KPV LV un "Saskaņa". Par bezmaksas aģitācijas avīžu izplatīšanu masīvos apmēros Izdevniecība "Dienas bizness" saņēma 100 000 sodu.
Kopš 2022. gada likumā notikušas izmaiņas. Ja tolaik partiju finansēšanā kriminālprocesu ierosināt varēja par summu, kas lielāka par 25 000 eiro, tad tagad slieksnis ir mazāks. Kriminālatbildība var iestāties, ja partija pretlikumīgi saņēmusi vismaz 7400 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
