Rīgā apgriezienus uzņem priekšvēlēšanu kampaņa – vispamanāmākais ir Šlesera un Ķirša duelis

Apritējusi pusotra nedēļa, kopš iespējams iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Rīgā šo iespēju pagaidām izmantojušas tikai trīs partijas, tomēr kopumā startam Rīgas domes vēlēšanās gatavojas 16 politiskie spēki. TV3 Ziņām to apstiprināja Rīgas Vēlēšanu komisijā.

Lai gan vairums partiju oficiāli vēl nav iesaistījušās cīņā par Rīgas atslēgām, priekšvēlēšanu kampaņa jau kļuvusi labi pamanāma.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers, kurš ir Rīgas mēra amata kandidāts, savos sociālo mediju kontos publicējis attēlus ar buldozeru, kas aizvāc ķirsi.

Un Rīgas mērs, "Jauno Vienotību" pārstāvošais Vilnis Ķirsis, kurš galvaspilsētas ielās jau redzams uz plakātiem, atbildi Šleseram nav palicis parādā.

"Tas kampaņas ievads ir diezgan tāds nikns sanācis vismaz no atsevišķu partiju puses. Es domāju, ka tas kopumā ļoti labi iederas "Latvija pirmajā vietā" tajā kopējā pozicionējumā būt tādiem nīgriem, agresīviem un mēģināt iestāstīt, ka tā ir tā jaunā kompetence vai jaunā kompetences izpausme," norāda politologs Jānis Ikstens.

Lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, kandidāti meklē pretiniekus, ar kuriem "karot", saka politologs un sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis. Viņam nav šaubu par to, kā izvērtīsies priekšvēlēšanu cīņa.

"Es domāju, ka tā būs viennozīmīgi agresīva, šī kampaņa, jo tev jau jāpiesaista sev uzmanība. Sociālie mediji paģēr agresīvu rīcību, lai vispār dabūtu kaut kādus klikšķus, kaut kādu sabiedrības interesi. Es pieņemu, ka lamāšanās varētu būt. Varbūt arī necenzēti vārdi. Gan jau, ka mēs visu ko ieraudzīsim," spriež Rajevskis.

Vai Rīgā pēc vēlēšanām mainīsies vara un kurš būs nākamais mērs, prognozēt vēl pāragri.

"Šis ir ļoti slidens jautājums. Jā, koalīcijas sastāvs visnotaļ varētu mainīties. Taču apgalvot, kurš tieši būs Rīgas mērs, es domāju, mēs esam vēl stipri tālu no tā jautājuma," saka Ikstens.

"Mēs redzam pēc socioloģijas, ka nevienam nav, izskatās, iespēja paņemt kontrolpaketi un vienatnē valdīt. Līdz ar to ļoti lielā mērā to, kas valdīs, noteiks tie cilvēki, kas tiks ievēlēti un kuri spēs vienoties ar koalīcijas potenciālajiem partneriem," norāda Rajevskis.

Tikmēr aģitācijas norisē būtiski pārkāpumi līdz šim nav atklāti. Priekšvēlēšanu periods pagaidām aizvadīts samērā mierīgi, tā secina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas uzrauga politisko aģitāciju.

Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" nedēļas sākumā pieļāva KNAB vadītājs Jēkabs Straume, situācija varētu mainīties pēc 8. aprīļa, kad noslēgsies kandidātu sarakstu pieņemšana.

"Tad, kad tas būs zināms, tad, skaidrs, ka arī šo kandidātu aktivitātēm aģitācijā būs jāpievērš lielāka uzmanība. Ir, protams, zināmi tie, kas sevi jau ir pozicionējuši, ka viņi būs sarakstā un piedalīsies vēlēšanās. Bet pilna aina mums līdz astotajam aprīlim nav. Bet pēc tam, es pieļauju, ka var gadīties, ka tas pieaugums varētu būt pat drusku straujāks," teic Straume.

Līdz šim saņemti 55 ziņojumi par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem – pārsvarā par administratīvo resursu, iespējams, neatļautu izmantošanu.