Aizkrauklieši novadu reformu uzskata par muļķīgu. Solīts daudz, bet diži nekas nav mainījies
Apvienojot sešus bijušos novadus – tika izveidots Aizkraukles novads, kas atrodas Daugavas abos krastos. Iedzīvotāju skaita ziņā novads nav starp lielākajiem: tuvu 30 000 tūkstošiem. Pašvaldības budžets – 51 miljons, no kuriem septiņi nāk no finanšu izlīdzināšanas fonda.
Dienvidos Aizkraukles novads robežojas ar kaimiņvalsti.
Pirms teju 30 gadiem uz Pilkalnes muižas kompleksu atnāca dzīvot Tomsonu ģimene. No drupām viņi atjaunoja senās ēkas un sāka nodarboties ar lauku tūrismu.
Šajos gados piedzīvotas vairākas pārmaiņas. Un katru reizi ticis solīts daudz, bet diži jau nekas nav mainījies.
"Paldies, ka vismaz pasolīja. Varēja arī nesolīt. Es diezgan uz to visu skeptiski skatos. Nav man prieka sajūta, ka būs vēlēšanas un būs kaut kas labāks. Viss paliek arvien mazāk."
No pašvaldības neko negaida, paļaujas tikai uz sevi.
Darba muižā netrūkst. Visu laiku kaut kas jāatjauno, jākopj, jāuzņem ciemos tūristi. Lielie centri atrodas aptuveni 60 kilometru tālumā. Tiem tur esot sava dzīve.
"Uz to cilvēku daudzumu, kas ir šeit, kas ir visā novadā, lielāks atbalsts būs tiem, kur ir vairāk, vairāk apdzīvots. (Jaut: Vēlēt iesiet?) Es vienmēr esmu gājis. Nevar neiet. Lai to neizdara kāds cits manā vietā."
Novads esot liels, bet vara nesasniedzama, tāpēc arī te cilvēki jūtas nesadzirdēti.
Mazajā pagastiņā Sproģos centrālā vieta ir veikaliņš, kas te atrodas nu jau vairāk nekā 20 gadu. Uz šejieni vietējie nāk ne tikai iepirkties, bet arī aprunāties, izstāstīt savu sāpi, kā arī gūt atbalstu.
Sproģos – tā ir vienīgā iepirkšanās vieta.
Iveta Muraška veikala vadību pārņēmusi no tēta. Kādreiz strādājusi vietējā pašvaldībā, bet, kad nevarēja atrast darbiniekus, pati nostājās pie kases.
Pārtika uz parāda pensionāriem te ir ierasta lieta.
"Viņš nevar izdzīvot citādāk. Un, ja vēl medikamenti jāpērk. Pirmās nepieciešamības preces un pārtika tiek ņemta uz parāda. (Jaut: Kādas ir summas?) Dažādi. Līdz 50, 100, ir pāri. (Jaut: Tas ir mēnesī?) Jā!"
Iveta secina, ja nav lielas ambīcijas, dzīvot te var.
Nepatīkami esot apzināties, ka politiķi nepilda savus solījumus, piemēram, par izglītību. Novada ietvaros – Daugavas kreisajā krastā – drīzumā vairs nebūs nevienas vidusskolas.
"Paldies Dievam, man visi bērni lieli. Bet, kam mazi… Un nebūs Neretā vidusskola, tā ir problēma!" teic Iveta.
Šobrīd Aizkraukles novadā ir sešas vidusskolas, un trīs no tām tuvāko gadu laikā pārtaps par pamatskolām.
"Ja salīdzina toreiz un tagad, ieguvumi bija lielāki. Bijām mazs novads. Paši saimnieki. Tagad Aizkraukles novadā esam leišmale. Satiksmes iespējas ierobežotas, jo uz Aizkraukles centru autobuss neiet bieži."
Neretā sastaptie iedzīvotāji pirms četriem gadiem notikušo novadu reformu dēvē par muļķīgu.
"Man jau sliktāk palicis. Šausmīgi sadalīts. Novads liels. Un daudz ciematu. Līdzekļi – vai aiziet pa visiem ciematiem, to nezinām. (Jaut: Ir darba rokas?) Labas darba rokas atrast grūti. Kaut kādas tādas, ir. Cilvēks atnāk, pastrādā, saņem naudu par divām dienām, bet vai trešajā būs – tas jau ir cits jautājums."
"Novadu reforma vispār bija pēdējā muļķība. Arī pirmā. Un otrā. Mēs nevēlējāmies Aizkraukles novadā bija. Bet esam. Diemžēl. Jēkabpils kā pilsēta sena un vairāk attīstās. Uz veikaliem braucam uz Jēkabpili, tur vairāk iespēju."
Daudzos ciematiņos izveidotas iedzīvotāju padomes. Daugavas otrā pusē – Iršu pagastā – padomē aktīvi darbojas arī Irita. Viņa teic, viena no prioritātēm ir saistīta ar bērniem un jauniešiem.
"Esmu trīs bērnu mamma, un man svarīgi, lai ir aktivitātes viņiem. Lai nesēž tikai pie iekārtām. Šobrīd dēls iet futbolā, ļoti viņam patika skeitot, kad bija. Tad nevajadzēja neko citu. Varēja stundām ilgi palikt, pavadīt laiku."
Tagad tādas iespējas nav. Iepriekšējais skeitparks nojaukts, bet jauns nav uzcelts.
Tikmēr cits viedoklis ir tiem, kas dzīvo pašā centrā.
"Bērniem ļoti daudz kas. Dārziņi, re, kur skeitparks. Promenāde. Tādas lietas, kas man nepieciešamas, viss ir pieejams. Satiksme, tepat vilciens."
Bet Skrīveru pusē saimnieko Sotnieku ģimene.
Ģimenes galva Voldemārs uz notiekošo pašvaldībā lūkojas ar uzņēmēja acīm.
"Brīžiem gribas, lai viņi par mūsu naudu vairāk strādā. Pašvaldība nav politika. Pašvaldībai jābūt saimniekam. Un mēs, tiešā darba darītāji, varam atbalstīt un palīdzēt."
Šobrīd viņš jūtas sadzirdēts no pašvaldības puses. Katru mēnesi tiekot rīkotas arī uzņēmēju tikšanās.
"Skrīveri ir laba vieta. Ceļi uztaisīti. Vienīgā vieta, kur mums zobi krīt ārā, ir Rīga. Līdz Rīgai kā pa galdu. Kad iebrauc Rīgā, zobi sāk grabēt. (Jaut: Vēlēt iesiet?) Nezinu. Nezinu. (Jaut: Kāpēc?) Zinot visu, gan jau aiziešu. Bet nav tāda cilvēka, kas būtu normāls valsts vīrs vai valsts sieva. Ja cilvēks iet uz politiku sakārtot savu privāto dzīvi, tad viņam nav ko tur darīt. Bet lielākā daļa ir tādi."
Lielas cerības novada attīstībai tiek liktas uz Militārā poligona "Sēlija" būvniecību. Tas radīšot jaunas darba vietas ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, tiks sakopta teritorija. Iedzīvotāji neatmet arī cerību, ka kādreiz sakārtos arī novada ceļus, un atzīst, ka centrs no daudziem pagastiem sasniedzams tikai ar privāto automašīnu.
"(Jaut: Kāda ir dzīve šeit?) Nu kā, visa kā ira, tik būtu braucamais pie pakaļas. (Jaut: Pašvaldība ir atsaucīga?) Nu meitenes mums ir super. I ekskursijā aizved ar tādu luksa vāģi, kur visas vecās sasēdina. Mums ir vientuļo atraitņu iela – 5 kilometru garumā, aptuveni septiņas atraitnes, kuras vēl klinder klinder spēj, ja mums piebrauc pakaļ."
Par vēlētāju balsīm Aizkraukles novadā sacentīsies 86 kandidāti no sešiem saraksti. Domē jāievēl 15 deputāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
