Slīgst nabadzībā, bet ar skaistu dabu. Augšdaugavas novadam akūti trūkst vīzijas un centra
TV3 turpina iepazīstināt ar Latvijas novadiem. Šoreiz – ciemojāmies Augšdaugavas novadā, vietā, kur Sēlija satiekas ar Latgali. Novadu caurvij gleznainie Daugavas loki, bet pēc teritoriālās reformas tas tā arī palicis bez attīstības centra. Augšdaugavas novadā ir vieni no sliktākajiem ekonomiskajiem rādītājiem un iedzīvotāju skaits sarūk straujāk nekā vidēji Latvijā.
Augšdaugavas novadā dzīvo nepilni 26 000 cilvēki 2500 kvadrātkilometru plašā teritorijā. Pašvaldības budžets – gandrīz 50 miljoni eiro, tiesa, teju desmitā daļa no tā ir valsts dotācija. Kā austrumu pierobežas novadam tam piešķirta papildu piemaksa – 220 000 eiro.
Pašvaldību izveidoja, apvienojot Daugavpils novadu un Ilūkstes novadu. "Mākslīgs veidojums, kas nevienam nav mīļš," tā saka Ilūkstē, kas "piespiedu laulības" apstrīdēja Satversmes tiesā. Tiesa atzina, ka jaunā novada izveidošana neatbilst Satversmei, jo tam nav attīstības centra.
To bija paredzēts labot, Augšdaugavas novadu pievienojot Daugavpilij. Taču Saeima no šīs ieceres vēlāk atteicās. Patlaban nav skaidrības, kā Satversmes tiesas spriedumu izpildīs. "Mēs joprojām ceram, ka varbūt valdība ieklausīsies Satversmes tiesas lēmumā un mūs atkal laidīs brīvībā," teic Bebrenes pagasta zemnieku saimniecības "Teikas" īpašnieks Stefans Rāzna.
Stefans Rāzna ir bijušais Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis par neatkarības atjaunošanu. Viņš ilgus gadus vadījis Ilūkstes pašvaldību, bet tagad aktīvajā politikā vairs nedarbojas un rūpējas par savu saimniecību Bebrenes pagastā. Lielo novadu izveidošana iedzīvotājus, viņaprāt, atsvešinājusi no vietējās varas. "Tam lauku cilvēkam pie vienas vietas, kas tur tajā centrā būs no tiem sarakstiem. Viņš vienkārši neredz jēgu tam visam. Un vai tiešām politiķi nevar aizdomāties, pie kā tas ir novedis? Tas ir traģiski," vaļsirdīgi saka Rāzna.
Pirms četriem gadiem Augšdaugavas novada vēlēšanās piedalījās nepilni 29% balsstiesīgo, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem. Interesējoties par novada iedzīvotāju noskaņojumu pirms šā gada vēlēšanām, Naujenes pagastā sastopam vietējo, kuram nemaz nav balsstiesību. "Es esmu okupants. Nevaru balsot. [TV3: Vai krievu pase?] Balso tikai pilsoņi. Bet es esmu nepilsonis, esmu okupants," norāda Naujenes pagasta iedzīvotājs.
Zema ir ne vien iedzīvotāju, bet arī vietējo deputātu aktivitāte. Tā novērojusi uzņēmēja Nora Poiša. Viņasprāt, tas tāpēc, ka joprojām nav skaidrības, kur būs novada centrs. "Es īsti nesaprotu, vai novads vispār atsevišķi kaut ko plāno darīt, jo šobrīd izskatās, stop poga ir nospiesta miljons jautājumiem," stāsta uzņēmēja.
Norai Poišai pieder Lielbornes muižā ierīkotā viesnīca, kas atrodas pie Daugavas lokiem.
Augšdaugavas novads ir bagāts ar skaistiem dabas skatiem. Bet to pašu nevar teikt par bagātību iedzīvotāju maciņos. Ekonomiskie rādītāji šeit ir zemāki kā vidēji valstī.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem Augšdaugavā ir vismazākais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas šeit ir ap 1000 eiro. Tas ir par aptuveni 500 eiro mazāk nekā vidēji valstī. Ilūkstes Raiņa vidusskolas vēstures skolotāja Vita Anspoka stāsta, ka daudz tādu cilvēku novadā, kas pārtiek no dažādu veidu sociālajiem pabalstiem. "Cilvēku turība ir tāda, kāda ir," viņa stāsta.
Ilūkstes Raiņa vidusskolas skolotājai Vitai Anspokai sirds sāp arī par to, ka novadā straujāk nekā kopumā Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits.
"Mēs kā mazpilsēta dzīvojam ļoti draudzīgi, mīlīgi. Mums ir viss, kas būtu vajadzīgs. Mums ir laba infrastruktūra. Mums ir bērnudārzs, mums ir baseins, mums ir laba skola. Mums ir ļoti daudz labu skolēnu, bijušo absolventu, kas šeit ir mācījušies. Tikai ļoti žēl, ka lielākā daļa no viņiem neatgriežas, jo tomēr darbavietu trūkums."
Lai gan bezdarba līmenis novadā ir viens no augstākajiem valstī, uzņēmējas pieredze liecina, ka darbiniekus atrast nav viegli. Uzņēmēja Nora Poiša teic, ka cilvēki novadā labprātāk izvēlas būt maznodrošinātā statusā, nevis strādāt. "Strādā, kā šeit uz vietas saka, tikai "halturku". Tā ir liela problēma. Ir grūti atrast darbiniekus, kas gribētu pie tevis legāli strādāt."
Kā novērojis Stefans Rāzna, jaunu darbavietu radīšanai traucē tas, ka uzņēmējiem ir problēmas saņemt aizdevumus. "Banka teica – jūs nepareizā vietā esat izvēlējušies taisīt savu biznesu, tas jātaisa tajos reģionālās attīstības centros," stāsta uzņēmējs.
Augšdaugavas novads robežojas ar Baltkrieviju, tāpēc šajās vēlēšanās te nozīme ir arī drošības aspektam.
"Mēs varam tikai zīlēt, kas šobrīd notiks. Vai tā latviskā puse, valstiski domājošie cilvēki aktivizēsies uz vēlēšanām nākt vai otrādi. Varbūt, ka tā pretējā puse, kas iedvesmojusies no Putina, no Putina Krievijas – varbūt viņi. Tad rezultāts varētu būt bēdīgs. Par sliktu mūsu drošībai un visam pārējam."
Taču ne visi gatavi izteikties par drošības situāciju. Maļinovas pagasta iedzīvotāja Aļona tā arī pasaka – viņa par to nevēlas runāt, jo "ir savas domas". "Es negribu teikt."
Biķernieku pagasta iedzīvotājs Slavks, taujāts par drošības situāciju pierobežā, atbild – nekādu problēmu. "Neredzu nekādu problēmu. Mierīgi pagaidām. Tikai migranti – tie gan skraida. Es braukāju uz Skrudalienu redzu, ka viņi tur skraida," pastāsta vietējais iedzīvotājs.
"Ar visiem jādraudzējas, tad neviens nebiedēs. Tā es domāju," saka Naujenes pagasta iedzīvotāja Olga.
Turpretī skolotājai ir bažas, kāds būs domes jaunais sastāvs. "Pārliecības par to, ka viņi tiešām nostāsies mūsu iedzīvotāju pusē, man simtprocentīgas nav. Protams, neviens to atklāti nekad neteiks," savas bažas pauž Ilūkstes skolotāja Anspoka.
Augšdaugavas novada vēlēšanās startē 79 kandidāti no pieciem sarakstiem. Tikpat sarakstu bija arī iepriekšējās vēlēšanās un arī solījumi tie paši vecie. "Man liekas, visi Latvijā vēlas, lai vienreiz arī tie solījumi nu vismaz uz 50 % tiktu izpildīti," cerības pauž skolotāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
