"Mazie pagastiņi esam aizmirsti." Smiltenes novadā cer uz jaunu, stingru roku pašvaldībā
Teritoriālajā reformā Smiltenes vietvaru apvienoja ar Raunas un Apes novadu, tādējādi izveidojot pašvaldību, kas stiepjas no Vidzemes vidienei līdz pat Igaunijas robežai. Vairāk nekā 18 tūkstošu iedzīvotāju, budžeta ieņēmumi pārsniedz 40 miljonu eiro, aptuveni desmitā daļa no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda jeb dotācija no turīgajām vietvarām.
TV3 Ziņas savu viesošanos novadā sāk Raunā. Priekšpusdienā garīdznieks ver vietējā dievnama durvis. Lai arī tieši šajā brīdī šeit daudz cilvēku nemana, tepat blakus esošais paziņojumu dēlis liecina par samērā aktīvu sociālu dzīvi. Kurš ko pārdod, auto un moto sporta pasākums "Rauna rūc!", protams, arī kāds Smiltenes novadam kā piesauktajai Latvijas kantrīmūzikas dzimtenei atbilstošs koncerts.
Vietējie izceļ, ka Rauna ir tādā kā trīsstūrī starp novada centru Smilteni, Cēsīm un Valmieru. Ikdienā uz šīm vietām liela cilvēku plūsma. Šeit ilgstoši cīnās par labāku ceļu uz Valmieru. Tur vairāk veikalu un cita, ko darīt.
TV3 Ziņas sastop kundzi jau gados, kura stāsta, ka gribētu balsot pašvaldību vēlēšanās, bet nav droša, kas īsti jādara, lai pie viņas ierastos, tā teikt, mājas vizītē. Atminas, ka Raunā bijusi liela diskusija par to, kam labāk pievienoties reformā – Cēsīm vai Smiltenei.
"Pie Cēsīm gan būtu bijis labāk. Ticiet man! Cēsīs ir vairāki atbalsti, Smiltenē nekādi atbalsti nav cilvēkam."
TV3 Ziņu uzrunātie norāda, ka velēšanās noteikti balsošot. Kāds jau izpētījis politisko piedāvājumu, citiem tas vēl tikai priekšā, bet jau manīta kandidātu aktivitāte sociālajā vietnē "Facebook".
"Man patīk Raunā, te ir skaisti, bet, tā kā man šobrīd ir bērni, prasītos kaut ko vairāk bērniem. Te viens maziņš spēļu laukums tikai ir. Liekas, ka īsti nav, ko darīt."
Sabiedriskajā dzīvē rosīgs raunēnietis Juris atzīst, ka novadu reforma vismaz kaut kādā mērā iniciatīvu esot apslāpējusi.
"Ir savādāk. Segu velk tagad katrs uz savu pusi. Mazie pagastiņi esam nedaudz aizmirsti. Lai cik tu būtu aktīvs, nedaudz tas noslāpējās šobrīd. Agrāk mans moto bija – atvērt no rīta logu un skatīties, ko foršu šajā pagastā izdarīt. Tagad ir, godīgi sakot, panīcis."
TV3 Ziņas Raunā sastop arī Justīni. Pašvaldības darbinieci, kura strādā ar jauniešiem, bet tagad pati bērnu kopšanas atvaļinājumā. Kandidējusi iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bet šoreiz politisko sacensību izlaiž. Pēc viņas stāstīta, daudziem Raunā šķiet, ka dzīve pašiem par sevi bija labāka. Tagad lielāks organisms, līdz ar to arī smagnējāks.
"Mēs vienkārši dzīvojām ļoti brīvi Raunas novadā, un bija daudz vieglāk sasniegt kaut kādas lietas, protams, birokrātija ir uzaugusi, tie ceļi, kā sasniegt personas un vajadzīgos resursus. Par visu jau tiek domāts, bet varbūt lēnāk, varbūt grūtāk."
Tālāk ceļš ved uz novada centru. Pašu Smilteni, un pamatā par pilsētu no vietējiem dzirdami pozitīvi vārdi. Katram gan kaut kas, ko gribētu varbūt nedaudz citādi, varbūt vairāk.
"Man sanāk daudz braukāt, gribētu, lai ceļi būtu sakoptāki, bez bedrēm, bet tā kopumā pilsēta skaista, viss daudz maz sakopts, un esmu priecīgs."
"Vairāk vai mazāk, es domāju, pašvaldība darbojas. Ir viena otra dzirdēta tāda negatīva lieta, ka ir savstarpējie kašķi pašvaldībā."
"Es teiktu, ka man viss patīk. Nevēlētos mainīt dzīves vietu, pilsētu kā tādu. (Jaut: Kaut ko no infrastruktūras vai kaut ko vienkārši vairāk varbūt vēlētos?) Varbūt kaut ko vairāk kultūras jomā, tieši bērniem, lai viņiem ir."
Vairāki sastaptie smiltenieši kā īpaši veiksmīgu un labu pašvaldības darbu izceļ Vecā parka rekonstrukciju. 2020. gadā šis projekts atzīts par gada labāko būvi Latvijā, nominācijā "Ainava".
Gada skaitlis gan liecina, ka tieši šis uzskatāms par nevis pašreizējā, bet vēl iepriekšējā domes sasaukuma veikumu. Domājot, par ko atdot savu balsi, daudzi cer, ka turpināsies novada labiekārtošana.
"(Jaut: Kā kopumā šķiet, kā pašvaldība saimnieko?) Jā, esam apmierinātas. Vienīgi pašreiz, tās maiņas priekšvakarā, vajadzīgs pilsētā saimnieks. Mums visu laiku saimnieki bijuši vīrieši. Tagad mums ir saimniece sieviete no Apes. Arī ļoti labi, nav jau nekas slikts, bet man gribas tādu stingru roku un vārdu."
Pašvaldības sauklis ir "Smiltenes novadā sanāk!", tādējādi simbolizējot gan tikšanos vienuviet, gan arī izdošanos, ko apliecina vietējo uzņēmēju veikums. Atšķirībā no citām pašvaldībām Smiltenē maz ko var dzirdēt par darbavietu trūkumu. Ekonomiski spēcīgs novads. Bezdarbs tikai 3,3%, kas ir manāmi zem vidējā rādītāja valstī. Kā jau Vidzemē, šeit liela loma mežizstrādei un kokapstrādei, ceļu būvei, arī apstrādes rūpniecībai, protams, arī "Smiltenes piens".
Kas varbūt mazāk zināms, no šejienes cēlušies veikalu tīkla "Top!" lielākie saimnieki – "Firma Madara 89" ar ikgadējo apgrozījumu, kas pārsniedz 200 miljonu eiro. Novadā nodarbina vairāk nekā 300 cilvēku.
"Vēsturiski mēs šeit esam. Visur, kur ir pagasta centrs, teikšu tā, visur, kur kādreiz bija izglītības iestādes. Ne visur vairs šobrīd ir. Skatīsimies, kā tas ietekmēs iedzīvotāju esamību attiecīgajā vietā un attiecīgi mūsu rīcību pēc tik un tik gadiem, kad iedzīvotāju sastāvs mainīsies ar iedzīvotāju sastāvu."
Ar pašvaldību veicies dažādi – vairumā gan laba sadarbība, bet šad tad arī sanāk paķīvēties. "Top!" saimnieki darbaspēka problemātiku izjūt visā Latvijā. Smiltenē gan situācija esot labāka nekā citviet, bet jebkurā gadījumā tieši tas esot pašvaldības lielais darbs, proti, cilvēkiem jāgrib un jāvar dzīvot konkrētā vietā – bērnudārzi, skolas, infrastruktūra, kultūras dzīve un, ļoti svarīgi, mājokļu pieejamība, kaut vai pašas vietvaras rokām uzcelti.
"Tādas sarunas notiek. Mēs to varētu darīt, un arī pašvaldība varētu papildus darīt. Vajadzība šeit tiešām ir pēc dzīvojamā fonda. Mēs tādā veidā Valmierai krietni zaudējam. Ja ģimenei jāizvēlas, kur dzīvot un strādāt, es teikšu, ka šajā jautājumā viņi mums diemžēl iekabina. Ir kur tiekties!"
Tiekties pēc aizvien plašākiem vērieniem cenšas arī Apē, kas atrodas Igaunijas pierobežā, 55 kilometru attālumā no novada centra Smiltenes.
Apē savas dzimtās puses patriots Nauris Teters izveidojis un ar fondu palīdzību attīstījis uzņēmumu "TTR Company" dažādu izstrādājumu un metāla konstrukciju krāsošanai ar pulveri. Tagad jau sākotnējais uzņēmums tepat teritorijā apaudzis ar daudziem citiem: metināšana, rūpnieciskās gāzes, labiekārtošanas darbi.
Nauris Teters arī vada Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāju padomi. Konsultatīva institūcija, kura pārstāv vietējas kopienas intereses, tai skaitā sarunās ar novadu.
"Ir cilvēki dažādi. Ir kūtri cilvēki, ir tādi, kuri bļauj. Piemēram, tā kūtrajam cilvēkam ir ērtāk atnākt pie manis, nekā pašam klauvēties domes durvīs. Tur es saprotu to ideju padomei. Risinām visādus sociālos jautājumus. (Jaut: Ieklausās tajā padomē pašvaldība?) Protams, būs jāklausās. Nav variantu. Mēs tagad esam ievēlēti padomēs. Obligāti viņiem būs jāatbild, bez variantiem."
Runājot par teritoriālo reformu, Nauris pauž, ka pamatā viss iet tikai uz labu, piemēram, mazajai Apei tagad vieglāk ar kādiem ūdenssaimniecības jautājumiem. Savukārt jau vēlēšanu kontekstā esot svarīgi, lai novada centrā neaizmirst par nomalēm.
"Gribās, lai ir vienlīdzība. Nevis tikai Smiltenītē visu iesūc, attīsta tādu projektu, bērnu laukumus, šitādu. Apē man arī trīs meitas ir un gribas normālu bērnu laukums. Tagad ir tāds… Ir būts pašvaldības, kad domāju, ka būtu forši, ja būtu tāds Apē."
Smiltenes novadā uz 15 deputāta vietu pretendentē 73 kandidāti no sešiem sarakstiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
