Preiļu novadā ar nepacietību gaida vēlēšanas; iedzīvotāji vēlas kvalitatīvus ceļus, labākas darba iespējas

2021. gadā tika izveidots jauns Preiļu novads, apvienojoties esošajam Preiļu novadam, Aglonas pagastam, Vārkavas un Riebiņu novadiem. Šogad plānotais budžets paredz ieņēmumus 33 359 422 eiro apmērā, 5 476 270 nāk no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Aglonas centrā lepni plīvo Latgales karogs, tomēr vietējie iedzīvotāji ar rūgtumu pauž, ka dzīve agrāk, pirms pievienošanas Preiļu novadam, bija labāka.

Aglonas pagastā ir 1539 iedzīvotāji. Slavenākais apskates objekts un vietējais lepnums ir Aglonas bazilika –  Latvijas katoļu reliģiskais centrs. Katru gadu 15. augustā te sapulcējas tūkstošiem svētceļotāju atzīmēt Sv. Marijas Debessbraukšanas dienu. Un tieši vasarā te uzplaukst dzīve: ierodas tūristi, kas nodrošina biznesu vietējiem viesu namiem, ēdinātājiem. Taču pagaidām, pavasarī Aglona tāda kā iesnaudusies – cilvēki sastopami tikai pie veikaliem. Pievienošana Preiļu novada vietējiem pie sirds nav nākusi, labāk tomēr bijis dzīvot pa savam.

"Nevajadzēja iet prasīt Preiļiem, tepat Aglonā varēja prasīt uzlabot ceļus, ātrāk visi lēmumi tika lemti. Nav sabalansēts budžets, viss aiziet uz pilsētu, tas tāds baigais mīnuss. Galvenais, lai atbalsta laukus un mazos reģionus. Sanāk, agrāk bija Aglonas novads, un tagad finansējuma paliek mazāk. Izdalās vairāk uz pilsētu, laukiem paliek mazāk. Galvenais, lai ir enerģijas darīt iesākto. Aglonas iedzīvotājiem jāattīsta vasaras mēneši – lielākā nauda ir vasaras sezona, kad ir tūristi," saka Aglonas iedzīvotājs Mārtiņš.

Savukārt Aivars bilst: "Protams, nekas labāks tur nav. Labāk, ja būtu palikuši Aglonas novads, jo šeit bija vismaz ir bazilika, un bija cerība sataisīt to vienu ceļa posmu. Cilvēki atbrauc no ārzemēm, bet neredz perspektīvu šeit. Nav jaunu darba vietu, nav tādas pārāk lielas izaugsmes."

Novada centrs – Preiļi. Ceļi ir sakārtoti un pa bedrēm nav jākratās. Tomēr aiz auto loga skati diezgan nomācoši. Lauki grimst pamestībā. Kopš 2018. gada Preiļu novada teritorijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās vidēji par 2-3 % gadā, nevienā no administratīvām teritorijām nav vērojams iedzīvotāju pieaugums.

Pie Preiļu pilsētas iebraucamā ceļa atrodas apdzīvota vieta ar nosaukumu Anspoki. Un šeit gaisotne ir pavisam spocīga. Kopumā piecas pamestas un līdz klinķim nolaistas ēkas.

Preiļu pilsētā jau dzīvība lielāka. Uz šejieni brauc pat apkārtējo novadu iedzīvotāji, jo tieši Preiļos ir vairāku valsts iestāžu filiāles, piemēram, CSDD.

"Lēnu garu lietas iet uz priekšu, bet ir arī lietas, kas nolaistas. Ļoti žēl skatīties, kas notiek ar autoostu – tomēr vajadzētu sakopt! Tāda reprezentatīva lieta, lai radītu iespaidu par pilsētu pozitīvu. Man ir prieks ka cilvēki darās, pilsēta lēnu garu paliek skaistāka," saka vietējais iedzīvotājs Mārcis.

Katras pilsētas sirds ir tirgus laukums. Preiļos situācija ir skarba – te pāris dāmas tirgo ziedus, lauku labumu veikaliņš slēgts, vienīgais atvērtais veikals tirgo tikai alkoholu.

Inta dzīvo Rušonas pagastā, kas pirms pievienošanas Preiļiem, bija Riebiņu novadā. Kopš karte pārzīmēta, vietējie gan nekādas pozitīvas pārmaiņas nejūt.

"Mums nekas nav mainījies, arī Riebiņu pagastā bijām nomale, tagad tas pats. Uz labo pusi nekas nav mainījies. Mums viss ir likvidēts, gan bibliotēkas, gan skolas," saka Inta.

Vaicāta, kādus uzlabojumus gribētu pilsētā, viņa atbild: "Lai piepilda solījumus. Tā vairāk neko principā.Progress ir, paskatieties, kad ir svētki, pilsēta tiek krāšņota. Tiek remontētas ēkas. [TV3 Ziņas: Vai ir darba vietas, dzīvokļi?] Par dzīvokļiem – pārāk maz ir kas izīrē dzīvokļus, daudzi meklē. Gribētos vairāk darbavietu, daudzi brauc prom no tā, ka maz darbavietu."

Preiļu lepnums un lielākais vietējais uzņēmums ir "Preiļu siers", kas lielāko daļu no produkcijas eksportē uz ārzemēm. Tajā strādā 252 darbinieki un pie uzņēmuma ēkas ik pa brīdim izbrauc kāda smagā automašīna ar produkciju. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts bijis 7.Saeimas deputāts no "Tautas partijas",  no 2001. līdz 2003. gadam Preiļu novada domes prieksēdētājs, bet kopš tā laika ar politiku nenodarbojas un spēkus velta tieši uzņēmuma attīstībai. Viņš stāsta, ka darba rokas netrūkst – ko tādu reģionos var dzirdēt ļoti reti.

"Mēs absolūti nejūtam nekādu darbaspēka trūkumu! Mums, neskatoties uz to, ka ir specifiskas profesijas, kuras Latvijā negatavo, mēs šos cilvēkus paši apmācam. Ar darbaspēku ir vienkārši – jāmaksā pieklājīga alga, sociālās garantijas, bet tai pašā laikā no viņa ir jāprasa," saka Šņepsts.

Viņš uzskata, ka Preiļu novada pašvaldībai vajadzētu pamatīgi piedomāt pie efektivizācijas – ir pārāk daudz nodokļu maksātāju uzturētu pašvaldības darboņu, no kuriem jēgas nekādas neesot. Vietvarai vajadzētu samazināt birokrātiju un ļaut uzņēmumiem strādāt.

"Es vienus 30% palaistu prom un atlikušajiem pieliktu algu, un prasītu padarīto. Ļoti vienkārši! Domāju tās lietas aizietu pavisam citā tempā – būvatļauju izsniegšana, ceļu greiderēšana," saka Šņepsts.

Kopumā Preiļu novadā politiskajā cīņā par 15 deputātu vietām gaidāmajās vēlēšanās cīnīsies 103 kandidāti no septiņiem sarakstiem.