Holesterīns "jākontrolē" jau septiņus gadus veciem bērniem, norāda kardiologs Trušinskis
Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas aizvien izplatīta, no tās ik gadu mirst 15000 cilvēku. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis intervijā "900 sekundēm" trešdien, 14. maijā, norādīja, ka galvenā problēma joprojām ir faktori, ko mēs savā ikdienā varam novērst.
Kardiologs, vaicāts, kāpēc Latvijā aizvien tik izplatītas ir sirds un asinsvadu saslimšanas, norādīja, ka galvenais iemesls tam ir neatbilstošs dzīvesveids.
"Jā, vecumu un dzimumu nevaram ietekmēt. Nevaram arī ietekmēt, ja mūsu ģimenē tētim, mammai, brālim, māsai jau jaunībā ir sirds slimība, vai, ja kāds miris no sirds slimības. Tā ir ģenētika, tomēr mēs zinām, ka ar dzīvesveida uzlabošanu vai korekciju "sliktu ģenētiku" var modulēt."
Kardiologs kā galvenos priekšnoteikumus, lai saglabātu labu sirds veselību, norādīja – uzturu, kustības un septiņu stundu miegu. Tāpat jāseko līdzi, kāds ir holesterīna līmenis, asinsspiediens un ķermeņa svars.
Izvaicāts, vai ir konkrēts vecums, kad jāsāk pastiprināti pievērst uzmanība dzīvesveidam, ēšanai, kustībām, Trušinskis norādīja, ka būtiski ievērot veselīgus paradumus jau no agrīnas bērnības. "Ja jūs ļoti rūpīgi četrgadīgu bērnu vedīsiet, es neteikšu, uz kurieni, bet barosiet ar taukainu, treknu ēdienu katru dienu, tad skaidrs, ka šim mazajam bērnam var parādīties izmaiņas, kas raksturīgas tikai pieaugušajiem," skarbi izteicās kardiologs.
Viņš arī piebilda, ka sekot līdzi tam, lai nepalielinās organismam nelabvēlīgais holesterīna līmenis, nepieciešams arī bērniem, jau no septiņu astoņu gadu vecuma. Savukārt ģimenes ārsta kabinetā runāt par sirds un asinsvadu saslimšanām ikviena pienākums ir, sasniedzot 40 gadu vecumu. "Jānotiek šai sarunai ar ģimenes ārstu par to, kāds ir mans kardiovaskulārais risks, kādi ir citi riska faktori," norādīja Trušinskis.
Vērtējot, kā šobrīd tiek attīstīts sirds veselības uzlabošanas plāns valstī, kardilogs norādīja, ka vērojams progress. Iecerēts, ka tiks izveidoti pieci kardioloģiskās aprūpes kabineti Latvijā tiem pacientiem, kuri jau ir sasirguši ar sirds un asinsvadu slimībām un ir pārcietuši operācijas. "Kabineti atvieglotu pieejamību un atlabšanas plāna sastādīšanu pēc operācijas smagi sasirgušajiem pacientiem," skaidroja kardiologs.
Šonedēļ Rīgas Stradiņa universitātē norisināsies hakatons, kurā studenti no Latvijas augstskolām izstrādās risinājumus sirds veselības uzlabošanai Latvijā.
Tas ir liels notikums. Kopumā astoņas komandas no visas Latvijas meklēs risinājumus sirds un asinsvadu slimību problemātikai.
Starp dalībniekiem – žūrijā un mentoros – Hosams Abu Meri, profesors Ērglis, RSU profesūra, ārsti un institūciju pārstāvji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
